Dažas piezīmes par internetu (SEO)
Ja paskatās, kas un kā tiek rakstīts blogu komentāros, tad pārliecība, ka komentāri bojā pasauli, tikai aug. Vienīgās reizes, kad gribas komentārus ir tad, kad ir aizdomas, ka kļūdos runājot par tīmekļa tehnoloģijām. Tad gribētos nepalikt muļķim. Jo ātrāk kāds palabotu vai papildinātu, jo labāk. Par tehnoloģijām rakstu reti. Jo retāk raksti, jo citi pārliecinātāki, ka tu tās tehnoloģijas labi zini.
Vienīgā tehnoloģija, ko es patiešām labi zinu, ir SEO jeb Search Engine Optimization. Šo tehnoloģiju zina ikviens pozitīvi noskaņots, internetā labi padzīvojis puika. Par SEO katram jāzina ir divas lietas. Pirmkārt, ir jāzina definīcija, kas skan šādi: Search Engine Optimization ir mērķtiecīga darbošanās, lai veicinātu noteiktas tīmekļa vietnes apmeklētību, mēģinot panākt tās veiksmīgāku figurēšanu interneta meklētāju (Google) rezultātos. Un otrkārt ir jāzina SEO būtība, proti, ka SEO ir sūds. (Te katrs pats var izdarīt secinājumus par to, kā jāsauc tie, kas ar SEO nodarbojas).
SEO pēta cilvēka izgudrotu meklēšanas sistēmu izturēšanos un balstoties uz pētījumu rezultātiem mēģina iebarot sistēmām tādu saturu, kas tām liktu čakarēt interneta lietotājus, piedāvājot neatbilstošus meklēšanas rezultātus (atbilstoši rezultāti būtu tādi, kas labāko saturu liktu priekšā bez papildus pasākumiem), kuru pirmajās rindās redzama saite uz jūsu bezgalīgi bezjēdzīgo lapeli.
Nav svarīgi, kāds tu izskaties citiem. Tu esi tas, kas tu esi. Ja tu pa kluso zodz, tu esi zaglis arī tad, ja neviens to nezina. Ja tavā lapā nekā nav, tad tur nekā nav pat tad, ja tā ir pirmā Google meklēšanas rezultātos.
Cik ir bijusi darīšana ar vietnēm, kur tiek publicēts labs saturs, tad tās visas agri vai vēlu nonāk attiecīgo meklēšanas rezultātu pirmajās rindās bez jebkādu jaunlaiku ekspertu piesaistes. Ja jūs nepublicējat labu saturu, tad jums tur arī nav jānonāk un tā vien jums vajag, ka pie jums katru dienu nāk 100 jauni lietotāji, no kuriem vēlāk neatgriežas neviens.
Kad 2001. gada rudenī internets pirmoreiz iespīdēja manā istabā un es palaidu gaisā savu otro mājaslapu discovermind.times.lv (pirmā bija lapa uz geocities.com, domāta klasesbiedriem, lai viņi zina, kas uzdots, ja basto stundas), SEO figurēja visās lapās, kur bija runa par mājaslapu veidošanu. Bija pamācības arī par citām tēmām, bet tās man likās par grūtu, tāpēc no webmonkey izprintēju n lapaspuses visādu gudrību par SEO. Izlasīju un sajutu, ka gudrība klauvē pie mana nama durvīm. Kad 2002. gada jūlijā rakstīju savu pirmo CV, kur kaut kas minēts par datorprasmēm, pie prasmēm nekautrējos ierakstīt ne PHP (ko sāku apgūt 2002. gada jūnijā), ne arī šo superzinātni SEO. Vēl tagad atceros, kā sēdēju pie galda, firmas direktors cēlās kājās, lai ietu uz blakus kabinetu un es viņam skaidroju, kas tas SEO, ko es māku, ir. Un tā nebija nekāda melošana, jo es patiešām ticēju tam, ko saku. Direktors gan mani neņēma īsti par pilnu, jo pirms daudziem gadiem bija beidzis Leona Paegles 1. vidusskolu.