Jāzeps Baško

Sign in Subscribe

Jaunākais — 2026. gada 10. apr

Nāksies iet pa klaju lauku

Atbildības uzņemšanās nesākas tad, kad iegūst amatu. Tā sākas brīdī, kad jūs piesakāties uz konkursu par amatu un pieļaujat iespēju, ka amatu neiegūsit. Tajā brīdī jūs izpildāt pienākumu piedāvāt sabiedrībai savu veltīšanos tās kopīgajā lietā. Ar pieteikšanos uz konkursu, kurā jūs varat ne tikai nevinnēt, bet arī kaut ko zaudēt,

Iepriekšējie raksti

Mēs esam tik nabagi, kā vēl nekad iepriekš

Sabiedrības labklājības rādītājs ir nevis dzīves ērtību pieejamība, bet gan īpatsvars tādiem sabiedrības locekļiem, kas var un ir gatavi nozīmīgu laiku sava nomoda simtprocentīgi veltīt sabiedriskām aktivitātēm, par kurām viņi nesaņem no padarītā vai no pavadītajām stundām atkarīgu atalgojumu. Tie var būt gan paši savu materiālo iztiku iepriekš nodrošinājušie, gan

Pirmais kolēģis Arnis

Mans pirmais darbs ar darba grāmatiņu bija pa vasarām Stradiņos, tēta nodaļā par kurjeru. 1998. gads un vēl pāris pēc tam. Šodien biju Stradiņos uz rentgenu un promejot pie autostāvvietas ieraudzīju pazīstamu cilvēku. Mans pirmais kolēģis, sanitārs Arnis slauka dubļus no lieveņa. Žirgts, strādīgs un tikpat skaļrunīgs kā tajās vasarās,

Dators bez MI

Agrāk daudz nācās strādāt kopā ar vienu ģeniālu cilvēku, kurš teju trīsdesmit gadus strādāja ar datoru, bet atteicās pieņemt jebkādus tā diktētos spēles noteikumus. Viņš domāja tikai par rezultātu un nebija gatavs ne mirkli ieguldīties vizuālo saskarņu iekšējā loģikā. Koncepts “logs” viņam vienkārši nelikās galvā. Dators viņam bija kā tāds

Atrodiet savu stafetes kociņu

Priekšlikums jauniem cilvēkiem, kas nezina, ko dzīvē darīt un kuriem ir kaut kādas tehniskas, analītiskas prasmes. Atrodiet cilvēku sirmā vecumā, kurš ir visu mūžu kaut ko Latvijai pētījis vai darījis, bet kuram nav darbu mantinieka. Un pārņemiet no viņa stafeti. Ar savām mūsdienīgajām tehniskajām iespējām un možo prātu. Ar to

"Kas notiek Latvijā?" nav pareizais jautājums

Līdzīgi kā jauna cilvēka jautājumam sev jābūt nevis “Kas es esmu?”, bet gan “Kas man jādara?”, tā Latvijas politiskās dienaskārtības jautājumam jābūt nevis “Kas notiek Latvijā?” bet gan: “Kam jānotiek Latvijā?” “Kas notiek?” ir izmeklēšana, izzināšana, vainīgo meklēšana, kasīšanās. Bet dzīvs cilvēks vienmēr ir kustībā. No nezināšanas, no savām un

Vārda brīvības režīms

Kā varētu izskatīties “vārda brīvības režīms”, kurā tiek ievērota un produktīvi visu labā izmantota vārda brīvība? Gan jau kādam, kas “dzīvo labāk, nekā jebkad iepriekš”, kam politiskā izšķirtspēja aprobežojas ar “Vienotība/Progresīvie” versus “Viss ir slikti/aģenti” varētu rasties izbrīns, kas tad tas par nedzirdētu konceptu — vārda brīvība! Tāpēc piedāvāšu

Elektriķa paraksts

Manā socmediju pieredzē nav nevienas citas tēmas, kas tā vienotu tautu, kā sašutums par birokrātijas asākajiem un bezjēdzīgākajiem stūriem. Pirms pieciem gadiem, kad pastāstīju internetam, kādus divdesmit divus jautājumus ar septiņiem apakšjautājumiem katrā man uzdeva VID, kad vajadzēja reģistrēties kā PVN maksātājam, tas izplatījās gandrīz tikpat plaši, cik aizvakardienas ziņa

Laiks pārskatīt sistēmu

Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim. Līdzīgi kā deviņdesmitajos, valsts aparātā strādās tikai cilvēki, kuriem deg acis par šo zemi

4. Kas ir valsts?

Latvijā cilvēks ir pats savas ģimenes laimes kalējs. Latvietis zina, ka viņa privātīpašums ir svēta lieta. Latvietis zina, ka valsts viņam nodrošina drošību, kārtību un skaidrus dzīves spēles noteikumus. Latvietis pats piedalās savas valsts kā varas orgāna ierobežošanā līdz šim minimumam. Valsts nav pakalpojums pilsoņiem. Latvijas tautai nav citas valsts.