Eiropas izredzes
Vakar bija pustukšā diena. Magnētiskās vētras, aukstā, saraustītā un mazgulētā darba nedēļa lika hokeja čempionāta atklāšanas spēli un Eirovīzijas finālu gaidīt ar atplestām rokām — attaisnojumi personīgo pienākumu un plānu nepildīšanai nebija jāmeklē. Hokejisti un Dons nepievīla. Par hokeju gan jau vēl runāsim tuvākās nedēļas, bet par Eirovīziju būtu vērts atzīmēt dažus punktus jau tagad. Lai ir miers uz pāris gadiem.
Esmu ilggadējs konkursa sekotājs kopš Prāta vētras laikiem. Noskatos konkursu, saņemu no tā visus nepieciešamos lādiņus un mācības, un tad daudzus gadus neskatos. Līdz mūsējie ir pēkšņi finālā un Eirovīzija iekrīt dienā, kad vajag neko nedarīt. Un kad vajag būt piedzīvojušam kaut ko to pašu, ko visi pārējie, lai varam saskaņot savus tēmēkļus. Kā vakar.
Par vienīgo Eiropas geju parādi, kurai seko vai ir spiesti sekot parastie cilvēki, protams, visiem viss ir skaidrs. Eirovīzija, tāpat kā mūsu sporta izlašu sniegums, ir jautājumi, kuros ikviens esam eksperts, un to es saku bez mazākās sarkasma piedevas. Eirovīzija ir demokrātiskās diplomātijas pasākums. Tā ir kā tāds divkameru parlaments, kurā par attiecībām ar kaimiņvalstīm balso vienkāršā tauta un augstākā kārta. Fonā tiek piedāvāts audiovizuāls priekšnesums balsojuma kontekstualizācijai, jo skaidrs, ka ne mums tās citas valstis interesē, ne mēs par tām ko zinām.
Kas tad valstis šodien vispār ir? Karodziņi un arī tie ne pārāk izteiksmīgi. Zēns no Šveices un citi klauni vairāk vicināja jaunāko LGBT karoga versiju nekā pārstāvēto valstu simboliku. Arī Eiropas ģeogrāfijas vizualizācijā redzējām, ka robežu nav. Visa Eiropa ir anonīma Eirāzijas plātnes mala, kurā nav ne valstu, ne pilsētu. Daži priekšnesumi nemaz netika atrādīti kā mūsu acu priekšā notiekoši — tos izpildīja hologrammu matricās ieslodzīti avatāri bez sejām un muzikālās dzirdes. Pagājušā gada uzvarētājai, acīmredzot, bija kaut kādas vēdera problēmas un savus vingrojumus fonogrammas pavadījumā izpildīja pieslēgta pie klizmas agregāta.
Demokrātiskās diplomātijas parlamentā, ko sauc par Eirovīziju, lordu palātu gan veido nevis aristokrātijas pārstāvji, bet laikmeta modi visveiksmīgāk nolasījušie piesūcekņi. Viskonformistiskākie eksdumpinieki. Nē, labi, es neko nezinu par žūriju sastāvu. Bet man nez kāpēc prātā ir visādas Ritas Rudušas. Selmas Levrences pēc piecdesmit. Kad it kā jau sāk viesties šaubas par ieturēto ideoloģisko kursu, bet nu tik daudz esi ieguldījusies, ka jāmauc tālāk. Un jāmauc Eiropai tālāk ir uz “matriarhātu”. Tāpēc pasākumu vadīja divas meitenes. Un augstās vietās žūrijas ieskatā lielākoties nevienu neapdraudoši kastrāti un citi vīrieša izstrādājumi ar un bez biksēm. It kā viss ir pilnīgā pakaļā, britu priekšnesums pamatīgi nopūlējās to burtiski ilustrēt, bet vai tad nav sou mač fan?! Uzgriežam skaļāk un maucam tālāk.
Eiropas beigas, protams, sludina ikviens, kas nav aizņemts ar kilometru krāšanu skriešanas aplikācijās un indulgenču maksājumiem par savu CO2 grēku, tpū, pēdu. Un daļa no tiem sludinātājiem paši vakar pilnā nopietnībā balsoja par visādām Lietuvām un Igaunijām. Bet tāda ir tā demokrātiskā diplomātija. Kas provinciālim jādara, to viņš darīs. Dziedātāju tauta, kas baidās dziedāt pašas priekam un visu dara tēlam.
Kas tālāk? Putins, ķīnieši un musulmaņi berzē rokas. Eiropa ir vēl ņemamāka, nekā varēja iedomāties. Ir augsne, kur saimniekot un kārtību ieviest. Ai lav jū sou mač, senk jū sou mač. Pīs, pīs. And ikvalitī tū. Sou, sou mač. Prieks, ka plebeju ieskaitē uzvarēja Izraēla, Ukraina. Arī muzikāli interesantās Francija un Portugāle bija parastās tautas augstu novērtētas. Francijas un Izraēlas dziesmas droši vien vienīgās, kuras vēl kādreiz klausīšos. Horvāti savāca visas roķīgā elektorāta balsis, bet nu man tas roķīgums pēdējos gados šķiet drīzāk pārspīlēta, komiska reakcija uz pasaules sievišķošanu. Tomēr, ja tā ir vienīgā populārā alternatīva Īrijas sātanistiem un Šveices sniegpārsliņām, lai notiek. Vēl no pozitīvā jāpiemin Somijas, Igaunijas izgāšanās un Apvienotās Karalistes kārtējā blamāža. Žēl, ka nevar būt vairāk pēdējo vietu, vairāk nullīšu un kauna, ko izdalīt. Zeho pua for jū, litvanī.