1. Kāda būtu ideāla partija?
- Zina konkrēti, ko cenšas politikā uzturēt. Tikt pie varas nav politisks mērķis. Vara pati par sevi nav arī mērķu sasniegšanas līdzeklis. Vara ir politiskās cīņas blakusprodukts — kad izdodas paveikt iecerēto, tad retrospektīvā var konstatēt, ka bija vara un reizē arī atbalsts.
- Ar varu no pirmās darbības dienas bez neviena amata, bez neviena ievēlēta deputāta, bez neviena valsts medija atbalsta, bez jebkā. Vara izriet no politiskās gribas un rīcības.
- Ideoloģiski skaidra: galvenās dimensijas, pēc kurām jānorobežojas no visa cita kā.
- Iekšēja intelektuāla bagātība un konkurence. Ideoloģiskais rāmis iezīmē robežas.
- Gatava pārņemt valdības grožus jebkurā brīdī. Arī piecas minūtes pirms vēlēšanām. Ēnu kabinets kā partijas domnīcas vainagojums darbojas bez brīvdienām.
- Darbojas ilgtermiņā. Turpina iedarboties uz sabiedrības organizāciju neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, jo ir saistības, jo partija ir pilsoniskuma skola, jo partija ir instruments sabiedrības interešu aizstāvībai. Ideoloģiskā skaidrība ir tas, kas neatceļ plānus nesekmīgu vēlēšanu dēļ. Ideālā partija ir nevis pūļa vajadzību apmierinātāja, bet savas iedarbības vīzijas īstenotāja. Pūlis var kādā brīdī izvēlēties šo vīziju neatbalstīt, bet partija tāpēc nesāk piedāvāt kaut ko kardināli citu. Partija ir prāti un idejas, pie kuriem pūlis nonāk atbilstoši savai saprašanai un atbilstoši partijas skaidrošanas darbam.
- Ir dažādi biedru līdzdalības līmeņi, kuriem kvalificējas ar saturisko un praktisko darbu, atklātu pozicionēšanos — publisku iestāšanos par noteiktu politiku.
- Reģionālais pārklājums. Paaudžu pārklājums.
- Partija nav lielisko ideju uzsūkšanas un filtrēšanas mehānisms. Partija ir ideju un politiskas pieejas izplatīšanas mehānisms. No apakšas nāk reālie fakti, reālās dzīves, politikas ietekme uz sabiedrību. Savukārt idejas nāk no augšas vai no sāniem — no speciālistiem. Tās tiek filtrētas un slīpētas ideoloģiskajā rāmī.
- Partijā nav neviena darba vai slavas meklētāja. Visi ir tikai idejas dēļ.
- Partijā vai tās ziedotāju lokā nav neviena politikas pircēja. Visi ziedotāji ir tikai demokrātijas vai ideoloģijas atbalstītāji.
- Atklāta konkurences uzturēšana un menedžēšana. No zināma biedru loka pilnīgi visi aizklātās vēlēšanās kandidē uz līderību (kā pāvestu konventā, kur visi klātesošie kardināli kandidē).
- Nē komunikācijas speciālistu kastrētiem prātiem un stutētām sejām, nē feikiem vēlēšanu karogiem, kuru mērķis ir tikai “tikt pie varas”.
- Caurspīdīgs finansējums, caurspīdīgs sadarbības biedrību loks.
- Dibināta un sākotnēji darbojas šaurā lokā — līdz 10 cilvēkiem, kas visi domā vismaz 25 gadu mērogā un par Latviju. Šiem cilvēkiem ir jābūt puslīdz vienotai izpratnei un spējai argumentēt, kas ir Latvija, kas ir šīs politiskās kopienas locekļu kolektīvā identitāte, kas ir valsts, kas ir cilvēks (gan attiecībā uz valsti, gan tehnoloģisko attīstību), kas ir cilvēka dzīve.
Partija ir cilvēku kopu organizēšanās kolektīvai iedarbībai uz savas valsts pārvaldes organizāciju. Līdzīgi kā sabiedrība pati par sevi, partija ir dzīvs organisms, kas nepārtraukti mainās. Taču dzīvā organisma iedarbība uz lielāku sistēmu būs efektīva un tā sasniegumi būs leģitīmi tikai tad, ja visiem lēmējiem un cita veida partijas dalībniekiem būs skaidrs, ko patiesībā organisms cenšas darīt. No vienas puses, lai nebūtu pievilto. No otras puses, lai tie, kas negrib nodarboties ar iecerēto, kļūdas pēc tur nemaisītos pa kājām.
P.S. Dažās manās idejās dabiski ir iezadzies labējums un konservatīvisms, tāpēc es labi saprotu, ka šai konstitūcijai atbilstoša kreisā partija nav diez ko iespējama. Ja jums ir vēl kādas konstitucionāla rakstura idejas, kas apraksta ideālu labējo partiju (bet neietiecoties saturā), droši pievienojiet.
P.P.S. Vārds "ideāls" latviski nozīmē:
1. pilnīgs, nevainojams, bez trūkumiem;
2. kaut kas, kas atbilst visaugstākajām prasībām vai vēlamajam etalonam;
3. filozofijā — abstrakts, domās radīts jēdziens, kam nav pilnīgas atbilstības realitātē.
Jāzeps Baško