Likums latviešu gaumē

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu. Nav ne mazāko šaubu par to, ka deputātu politiskajai darbībai un, jo īpaši, deputātu publiskai komunikācijai ar Latvijas sabiedrību (manuprāt, nav pat svarīgi, kur viņi izteikšanās brīdī atrodas), jānotiek latviešu valodā. Nav arī nekādu šaubu par to, ka deputāti, kuri šodien atbalstīja noteikumu, kas regulē valodu, kurā jānotiek visām deputātu savstarpējām sarunām Saeimas namā, ir kārtējo reizi parādījuši, ka nesaprot, kas ir likumdošana un ko vispār demokrātiski tiesiskā valstī var regulēt ar likumu palīdzību.

Labi, Saeimas kārtības rullis ir īpašs likums, kas regulē Saeimas iekšējo kārtību, un tomēr. Kad ievieš noteikumu, kas regulē, kādā valodā divi deputāti savā starpā sarunāsies Saeimas tualetē, likumdevējs ir pats sevi padarījis par apsmieklu. Vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatot Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumus, uzklausīs deputāta liecību par to, ka viņš dzirdējis kolēģus tualetē sarunājamies ne valsts valodā?

Lords Aktons ir teicis tā:

Valsts nevar padarīt cilvēkus labus, taču var viegli tos padarīt sliktus.