Uzraksti labāk, par ko balsot vēlēšanās!

Jābalso ir par sevi. Parlamenta vēlēšanās, lai no tām būtu kāda jēga, ir jābalso vispirms par sevi. Jābalso ir par tādu deputātu, kas iemieso jums svarīgo. Ja katrs būs tā nobalsojis, Saeimā iekļūs statistiski reprezentatīva visu pilsoņu izlase.

Lai par ko jūs balsotu un lai cik sparīgi jūs svītrotu nepareizos kandidātus, jūsu balss noteikti būs arī palīdzējusi Saeimā tikt kādam kadram ar apšaubāmu vēsturi. Taču, ja vien runa nav par kādu psihopātu vai sociopātu, kuram pie kājas fiziski apkārtesošie cilvēki, tā nav liela bēda. Un labā Saeimā ar labiem medijiem un labiem vēlētājiem sardzē pat visnožēlojamākais blēdis var iztaisnoties. Gan pandēmijas laikā, gan Ukrainas kara vērotāju vidū redz prātvēderus, kas spriež par it kā nelabojami ļauniem vai neglābjami stulbiem cilvēkiem, ar kuriem nelabojami labajiem un neglābjami gudrajiem nākas cīnīties. Bet nav tā. Ja šie laiki ir ko lieku reizi parādījuši, tad tikai to, ka cilvēks ir tāds, kā viņš rīkosies pie nākamā izaicinājuma. Iepriekšēja rīcība veicina ieradumus, kurus cilvēks intuitīvi atkārtos, bet tā negarantē itin neko. Jo īpaši, ja iepriekšējā it kā cēlā rīcība nav apzinātas izšķiršanās un piespiešanās rezultāts. Pie jauniem izaicinājumiem šķietami visliberālākie un apgaismotākie prāti kļūst par dedzīgākajiem šaurpierīšiem, vistaisnīgākie kļūst par asinskārākajiem, drosmīgākie kļūst par mīkstākajiem, absolūtisti par relatīvistiem.

Vislielāko blēdi, kas nav pazaudējis sociālos instinktus, atbilstoša apkārtējā vide var momentāni padarīt par labu sabiedrības locekli, tai skaitā par labu deputātu. Cilvēks ir morāls aģents, kurš ir atbildīgs par katru savu rīcību ikvienā solī. Viņš nevar atbildību par savu rīcību novelt uz apkārtējo vidi. Bet vērotājam no malas, kas organizē kolektīvu, piemēram, Saeimu, kā mēs to darām ar vēlēšanu palīdzību, ir jāskatās mazliet citādāk. Cilvēks ir jāaplūko kā potenciālu kamoliņš, kurš izritinās un materializējas apkārtējā vidē, atrodot sev piemērotāko (stabilāko, drošāko) nišu. Ja mēs veidosim apstākļus, kuros zeļ deputāts, kas šodien rūpīgi un pacietīgi strādā, lemj taisnīgi, runā atklāti un liek tautu pirmajā vietā, tad deputāti — sociālās būtnes par tādiem kļūs.

Tātad nebalsosim par psihopātiem un sociopātiem. Balsosim par normāliem cilvēkiem. Svītrojiet ikvienu kandidātu, kura vārdu pirmo reizi redzēsiet biļetenā. Tas nozīmē, ka, ja kāda saraksta visos apgabalos nav pat 5 kandidātu vārdi, kurus atpazīstat un gribat atbalstīt, par sarakstu balsot nedrīkst. Balsošana par šādu sarakstu ir līdzvērtīga monētas mešanai.

(Atkāpe. Lai izvēlētos no 19 sarakstiem, monēta jāmet 5 reizes, pierakstot rezultātus binārajā sistēmā — 1 ciparam, 0 ģērbonim. Iegūtais piecciparu binārais skaitlis jāpārvērš decimālajā sistēmā. Ja iegūts skaitlis 0 vai lielāks par 19, tad jāmet no jauna visas 5 reizes.)

Svītrojiet visus tos 13. Saeimas deputātus, kas 2021. gada 12. novembrī nobalsoja par papildu prasībām Saeimas un pašvaldību domju deputātiem. Ja balsosiet par NA, kas ir vienīgā koalīcijas partija, par kuru var balsot konservatīvas vērtības atbalstošs vēlētājs, tad minētā likuma atbalstīšanas dēļ JĀSVĪTRO ir: Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Janīna Kursīte–Pakule, Ināra Mūrniece, Edvīns Šņore, Edmunds Teirumnieks. Šis ir vienīgais jautājums, kur ir pavisam vienkārša izšķiršanās starp baltu un melnu. Ja deputāti nesaprot šī likuma kvalitatīvo atšķirību no visām pārējām šīs Saeimas un valdības pieņemtajām nebūšanām, tad viņiem nav ko darīt parlamentā. Viņi var būt lāga cilvēki, savas profesijas lietpratēji, bet no parlamentārās demokrātijas viņi nesajēdz pašu minimumu. Te nav runa par konfliktējošām interesēm. Te ir runa par valsts pārvaldes analfabētismu, par absolūtu neizpratni par tiesisku demokrātiju.

No 19 vēlēšanās startējošajiem sarakstiem nav neviena, kuram es novēlētu 51 deputāta vietu Saeimā. Arī tam sarakstam, par kuru es balsošu, novēlu ne vairāk kā padsmit balsis. Tāpēc es ļoti ceru, ka uz vēlēšanām aizies vēl kāds arī bez manis un nobalsos par spēkiem, kas apturēs manis atbalstīto sarakstu tajos jautājumos, kuros nevaru nekādīgi piekrist saraksta programmai. Ņemot vērā, ka jābalso par sarakstiem, kuros var atrast (pa visiem apgabaliem) vismaz 5 atbalstāmus deputātus, tad vairums mazo sarakstu atkrīt. Pāri paliek četri saraksti:

• Zaļo un zemnieku savienība
• Nacionālā apvienība (svītrojot augstāk nosauktos)
• Latvija pirmajā vietā
• Apvienotais saraksts

Es negribu dzīvot nedz ekskluzīvi NA pārvaldītā valstī, nedz AS, nedz ZZS, nedz LPV. Visos šajos spēkos un to programmās ir kaut kas pagalam garām, kam, es ceru, pārējie dos veselīgu pretsparu.

Ja neko nezināt par politiku, bet gribat bez iedziļināšanās izdarīt labu darbu, domāju, ka jābalso ir par Nacionālo apvienību. Pats par NA nebalsošu, bet iesaku to kā puslīdz drošu variantu, jo no pārējiem spēkiem NA atšķiras ar to, ka viņiem ir aktīvs un pārliecināts vēlētājs, kurš noteikti liks par sevi manīt arī pēc vēlēšanām. Tas nozīmē, ka iespēja, ka NA kaut kā mainīs savu kursu un vērtību jautājumos radikāli pievils vēlētāju, ir mazāka nekā citiem spēkiem. NA darbi ne vienmēr sakrīt ar vārdiem, bet viņi atzīst nacionālo interešu primāro dabu un apelējot pie tām vēlētājs ar viņiem vienmēr varēs sarunāties, pat ja izpratne par to, kas kalpo un kas nekalpo nacionālajām interesēm, jums būs atšķirīga.