Vārda brīvības režīms
Kā varētu izskatīties “vārda brīvības režīms”, kurā tiek ievērota un produktīvi visu labā izmantota vārda brīvība? Gan jau kādam, kas “dzīvo labāk, nekā jebkad iepriekš”, kam politiskā izšķirtspēja aprobežojas ar “Vienotība/Progresīvie” versus “Viss ir slikti/aģenti” varētu rasties izbrīns, kas tad tas par nedzirdētu konceptu — vārda brīvība! Tāpēc piedāvāšu īsu ieskatu.
Jā, mēs dzīvojam “režīmā” (mode, angliski), kurā vārda brīvība aktīvi tiek apkarota. Un režīms šeit ir nevis vēlētā vara vai tās diktēts, bet drīzāk laika gara, tehnisko iespēju un ielaistu ieradumu noteikts. Varētu pat teikt, ka tas ir pie varas esošo politiķu nolaidības un bezdarbības rezultāts. Tieši tāpēc arī politiķiem, par kādu piesakos kļūt, ir šī lieta ar tautas dotu mandātu jālabo. Ir jāatjauno kārtība. Kurā nedrīkst virtuāli piekaut visus, kas saka to, kas mums nepatīk. Un es te nerunāju ne par kādiem likumiem. Es te runāju par aktīvu dialoga kultūras uzturēšanu.
Šodien vārda brīvību visvairāk apkaro interneta pūlis un mediji, kas ar dažādiem paņēmieniem uztur ļoti šauru publiski pieļaujamo ideju spektru. Piemēram. Vai jūs jau izteicāties Mieriņas paraksta izmēģinājuma atbalstam? Un pēc tam dušā mēslus no savas personas nomazgājāt? Vai arī prātīgi paklusējāt, jo zinājāt, ka nav tādas ūdens strūklas, ar ko tādus kauna traipus nomazgāt? Vārda brīvības režīmā Mieriņas intuitīvajai rīcībai (diez vai to var nosaukt par apzinātu) varēs veltīt arī komplimentus. Un varēs socmedijos labticīgi apvaicāties — klau, bet nekas slikts jau nenotika, ne? Un uzzināt atbildes. Turklāt atbildes uz jautājumu nevis par to, kas jūs esat!
Vārda brīvības režīma unikālā iezīme, kas to atšķirs no pašreiz valdošā, būs tā, ka publiski latviešu valodā drīkstēs sarunāties arī par lietām, par kurām neesat vēl dabūjis pareizas atbildes Panorāmā vai tviterī. Varēs izteikt pieņēmumus, hipotēzes, varēs kļūdīties. Un par to nebūs nekas traks. Ar jums tāpatās pēc tam vēl kāds sarunāsies un nebaidīsies sarokoties. Un pats labākais — varēs arī mainīt domas.
Vārda brīvības režīmā vārda brīvība tiek aizstāvēta ne jau tāpēc, ka visi apgalvojumi ir vienlīdz patiesi, bet tāpēc, ka cilvēks ar vārdiem ne tikai nodarbojas ar savas kompetences un pareizības translēšanu (karodziņu vicināšanu), bet arī ar patiesības noskaidrošanu. Un bez vārda brīvības šāds valodas lietojums cilvēkam kļūst nepieejams.
Vārda brīvības režīmā palikšana par muļķi, kas nekad nav kļūdījies un nekad nav uzzinājis neko jaunu, vairs nebūs spiesta lieta. Tāds, lūk, oriģināls koncepts ir padomā.