Bez partijas

Pašreizējie vēlēšanu noteikumi padara neiespējamu dibināt un kustināt partiju, kas būtu ideoloģiska, stabila, demokrātiska, atklāta un reizē droša pret sabotāžu, un varētu sacensties godīgā spēles laukā ar pie varas un projektu siles esošajiem. Tāpēc noteikumi ir jāmaina. Nevis tikšanai pie siles, bet, lai padarītu iespējamu uz aiznākamajām vēlēšanām spējīgāko sabiedrības locekļu tikšanu lēmējvarā. Pēc Alvja Hermaņa un pārējo kustības aizsācēju uzaicinājuma esmu pievienojies “Bez partijas” kustības kodolam un kandidēšu uz tikšanu kandidātu sarakstos, jo es parakstos uz mehānisku ideju mainīt vēlēšanu kārtību uz šīs grupas piedāvāto. (Par pašu sistēmu citreiz uzrakstīšu vairāk.)

Tieši tik šaura vēlēšanu piedāvājuma programma un tieši tik skaidri un atklāti nodomi (nomainīt uz konkrētu sistēmu; nobalsot par ārkārtas vēlēšanām; sveiki) ļauj man bez bažām pievienoties pulciņam ļaužu, par kuru ideoloģisko piederību un politisko piegājienu es maz ko varu līdz galam droši teikt (droši vien tāpat kā viņi katrs atsevišķi par manējo). Gadījumā, ja priekšlikums, kas tuvākajā laikā tiks detalizētāk likts priekšā, negūs pietiekamu sabiedrības atbalstu, tad ievēlētie deputāti (ja tādi būs) būs pilnīgi neatkarīgi visos jautājumos, kas nav par vēlēšanu sistēmas grozīšanu un kas nav par apsolījumu izdošanās gadījumā sarīkot jaunas vēlēšanas.

Tā kā man ir jau iepriekš bijušas vēlmes sekot daža laba holandiešu politiķa piemēram un dibināt viena cilvēka partiju (kas Latvijā nav iespējams), tad šis ir tieši tas formāts, kādā varu mēģināt piedāvāt savu kandidatūru uz tautas priekšstāvja amatu bez bažām par sistēmas diktētu iestūrēšanu latviešu vēlētājam labi zināmajos grāvjos.

Saprotu, ka mana amatierfilozofēšana, brīvdomāšana, tiešums un švakās retoriskās iemaņas nav politiskajā arēnā diez ko ejošas kvalitātes, bet šie nav diez ko ikdienišķi laiki, un nekā labāka, ko piedāvāt no sevis, man nav, tāpēc piedāvāju šo. Ja atbalstīsiet, tad zināšu, ka ir pieprasījums. Ja ne, tad tāda ir jūsu griba, un tā jāpieņem.

Kad būs mainīta vēlēšanu sistēma, tad varēsim dibināt kārtīgas, demokrātiskas partijas ar īstu iekšēju konkurenci. Un aiznākamajās vēlēšanās startēt ar tās sūtītiem kandidātiem ietikšanai pēc iespējas vairāk vēlētāju paštaisītajos “sarakstos”. Bet vispirms jāmaina kārtība, un tur mums varētu būt pa ceļam arī ar tiem, ar kuriem ideoloģiski mums maz kopīgā. Kas mums ir kopīgs — plaukstoša, brīva Latvija, kuru pārvalda labākie no mūsu vidus. Vai esat gatavi parakstīties par sistēmu, kas to darīs iespējamāku?