Par Demos konferences dabu
Sakarā ar vakardienas Jautājums no provinces raidījumu (kurā sākot no 25. minūtes izskan daudz minējumu par Demos konferenci) piedāvāju dažus skaidrojumus:
Tēma
partijas
A collection of 10 raksti
Sarkanās līnijas
Simt un pirmo reizi sarkanās līnijas balsu aritmētikas priekšā izrādās ūdens neizturīga lūpu krāsa. Parasto ļautiņu mānīšanai gudro akrobātiskus paņēmienus.
Partiju identitāšu līnijas ir pilnīgi idiotiska, fiktīva, ar parlamentāro demokrātiju nesavietojama tribālisma atlieka, kas sevi diskreditē ik pēc dažiem mēnešiem.
Kamēr mums nebūs ideoloģisku partiju, kurām nav neideoloģisku jautājumu, kuras
Ne pārāk dziļas svētdienas rīta pārdomas
Par četrām straumēm, kas traucējušas mums apvienoties zem vienojoša "mēs".
Inga Spriņģe un "Delfi" nostājas uz denacifikācijas ceļa
Tiek normalizēta konservatīvo vērtību aizstāvju dēvēšana par nacistiem.
Valdības koalīcijas pretinieku sadalīšanās
Valdības koalīcijas pretinieku sadalīšanās sīkās un deputātu mandātos neiztulkojamās sastāvdaļās ir rezultāts 13. Saeimas pieņemtajiem partiju finansēšanas likuma grozījumiem un Alda Gobzema destruktīvajai, demokrātisko vienošanos izslēdzošajai darbībai pandēmijas laikā, kuru pēc tam priekšvēlēšanu vasarā atkārtoja daudzi citi.
Ja esat otrās šķiras politiķis ar ne pārāk demokrātiskiem uzskatiem, kam ir gadījies
Turpinot par partijas rīkošanu
Starp citu. Tiem, kas iebilst ideālās partijas rīkošanas idejai kā tādai, iesaku izlasīt šodien Telos.lv portālā publicēto Gilberta Kīta Čestertona pārdomu tulkojumu ar virsrakstu Kas kaiš pasaulei.
Politika ir dažādu konfliktējošu interešu līdzsvarošanas process, kā pamatā ir dalībnieku dažādās, līdz galam ne sev, ne citiem neartikulētās vērtības un neizdarītie
Turpinājums domas vilcienam par partiju “rīkošanu”
Dalībnieku atlase un sagatavošana
Partijās un pat to vēlēšanu sarakstos mudž no anonīmiem garāmgājējiem ar kuriem partiju dibinātājiem un pirmajiem autoritārajiem vadītājiem, iespējams, nav nekā idejiski kopīga un par kuru pagātni zināms ir ļoti maz. Var saprast, kāpēc tikko dibinātas partijas tādas ir — ja nav pirmais darītājs, tad nekas nevar
Spēles noteikumu ievērošana
Man ir visai ierobežots priekšstats par to, kas notiek politisko partiju iekšienē, bet pašlaik vēl neatspēkota hipotēze, pie kuras pieturos, ir, ka Latvijā nav partiju, kurās būtu izprasta un darbotos iekšējā demokrātija un kurās valdītu atklātība un tiesiskums — kurās valdītu tas, ko mēs sagaidām no šo pašu partiju potenciāli veidotā
Par izstāšanos no LuK
Informēju, ka esmu informējis LuK par izstāšanos no tās rindām. Iemeslu ir daudz un dažādi. Šobrīd jākoncentrējas uz izdevniecību un citām pārpartejiskām aktivitātēm. Nevienā citā partijā tagad nestāšos.
Atbalstīšu visas iniciatīvas par demokrātijas atjaunošanu Latvijā. Tā šobrīd ir Latvijas problēma Nr. 1. Ja kāds tā nedomā, tad mums nav pa
Latvijā nedrīkst būt nevienas viena cilvēka partijas
Latvijā nedrīkst būt nevienas viena cilvēka partijas, proti, tādas partijas, kuras pastāvēšana ir atkarīga no viena cilvēka reputācijas un gaitām. Šādi veidojumi nav demokrātiskas partijas un tajos ir ētiskas dabas puve pašos pamatos.
Partijai var būt un ir vēlams viens vadītājs kā vadītājs un tiesnesis, var būt viena reklāmas seja,