Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas
Kas vainas partijām? Šodien portālā Telos publicēts lielisks raksts "Partija kā sabiedriskās darbības forma", kura autors ir Raivis Zeltīts. Partija kā sabiedriskās darbības formaDiemžēl Latvijas politika vēl aizvien slimo ar austrumslāvu politiskajai kultūrai raksturīgo “polittehnoloģiju”, kur manipulatīva balsu savākšana ir viss, bet ideja – tikai retorisks līdzeklis. Sekošana sabiedriskajai domai, nevis tās
Par Demos konferences dabu Sakarā ar vakardienas Jautājums no provinces raidījumu (kurā sākot no 25. minūtes izskan daudz minējumu par Demos konferenci) piedāvāju dažus skaidrojumus:
Sarkanās līnijas Simt un pirmo reizi sarkanās līnijas balsu aritmētikas priekšā izrādās ūdens neizturīga lūpu krāsa. Parasto ļautiņu mānīšanai gudro akrobātiskus paņēmienus. Partiju identitāšu līnijas ir pilnīgi idiotiska, fiktīva, ar parlamentāro demokrātiju nesavietojama tribālisma atlieka, kas sevi diskreditē ik pēc dažiem mēnešiem. Kamēr mums nebūs ideoloģisku partiju, kurām nav neideoloģisku jautājumu, kuras
Ne pārāk dziļas svētdienas rīta pārdomas Par četrām straumēm, kas traucējušas mums apvienoties zem vienojoša "mēs".
Inga Spriņģe un "Delfi" nostājas uz denacifikācijas ceļa Tiek normalizēta konservatīvo vērtību aizstāvju dēvēšana par nacistiem.
Valdības koalīcijas pretinieku sadalīšanās Valdības koalīcijas pretinieku sadalīšanās sīkās un deputātu mandātos neiztulkojamās sastāvdaļās ir rezultāts 13. Saeimas pieņemtajiem partiju finansēšanas likuma grozījumiem un Alda Gobzema destruktīvajai, demokrātisko vienošanos izslēdzošajai darbībai pandēmijas laikā, kuru pēc tam priekšvēlēšanu vasarā atkārtoja daudzi citi. Ja esat otrās šķiras politiķis ar ne pārāk demokrātiskiem uzskatiem, kam ir gadījies
Turpinot par partijas rīkošanu Starp citu. Tiem, kas iebilst ideālās partijas rīkošanas idejai kā tādai, iesaku izlasīt šodien Telos.lv portālā publicēto Gilberta Kīta Čestertona pārdomu tulkojumu ar virsrakstu Kas kaiš pasaulei. Politika ir dažādu konfliktējošu interešu līdzsvarošanas process, kā pamatā ir dalībnieku dažādās, līdz galam ne sev, ne citiem neartikulētās vērtības un neizdarītie
Turpinājums domas vilcienam par partiju “rīkošanu” Dalībnieku atlase un sagatavošana Partijās un pat to vēlēšanu sarakstos mudž no anonīmiem garāmgājējiem ar kuriem partiju dibinātājiem un pirmajiem autoritārajiem vadītājiem, iespējams, nav nekā idejiski kopīga un par kuru pagātni zināms ir ļoti maz. Var saprast, kāpēc tikko dibinātas partijas tādas ir — ja nav pirmais darītājs, tad nekas nevar