Konservatīvisms negarantē labumu

Atkal pārītis nokomentēja, kā es, konservatīvās domas izdevumu izdevējs, vispār varu iepīkstēties par to, ka Saskaņai kaut kad būtu vajadzējis būt valdībā! Kā es atļaujos pārmest kaut ko NA! Daži aplami uzskata, ka konservatīvisms ir kaut kas tik labs kā patiesība. It kā konservatīvie ar savu pieeju garantēti atklāj patiesību. Šie labā konservatīvisma pielūdzēji argumentē aptuveni tā, it kā, ja konservatīvais noziedzas, tad viņš nemaz nav bijis konservatīvais vai nav rīkojies konservatīvi. Vai tad āmurs pārstāj būt āmurs, ja ar to slepkavo? Būtība jau nav noskaidrot, vai kāds rīkojies “konservatīvi”, “sālīti” vai “kūpināti”. Mūs interesē, vai rīcība ir bijusi pareiza, vai tā ir bijusi morāli attaisnojama. Arī ļaunas rīcības pamatā var būt konservatīva attieksme. Divdesmitā gadsimta vēsture jūtas nepelnīti aizmirsta, kad saka pretējo. Rīks ir tāds, kādiem nolūkiem un kā to izmanto. Konservatīvisms ir domāšanas rīks — īsceļš, ko izmantot lēmumu pieņemšanā, apzinoties pieejamās informācijas ierobežotību. Konservatīvie “uz papīra” tic objektīvai, visiem atklājamai patiesībai, bet šī ticība nenodrošina viņus pret viņu pašu vājumu vai pret viņu pašu nezināšanu. Diskusijai ar oponentu līdz ar to ir jābūt nevis par rīcības atbilstību "konservatīvisma" uzlīmei, bet par rīcības motīviem un sekām.

Nevajag mēģināt konservatīvismu padarīt par kaut ko tādu, par ko kādu laiku atpakaļ daudzi mēģināja padarīt zinātni!