Latvijas tautas politiskās mobilizācijas diena

Alvis Hermanis uzstādīja uzdevumu — līdz neatkarības proklamēšanas gadadienai vienoties par kopīgiem 10 punktiem. Un mēs, dibinātāju pulciņš, to izdarījām. Turklāt vēl sarunājamies savā starpā! Ņemot vērā, ka mūsu pulciņā ikvienam ir sava galva uz pleciem, tas nebija viegli. Un teikt, ka mēs ar katru no šiem punktiem saprotam vienu un to pašu vai ka piekrītam tiem vienlīdz stipri, būtu pašapmāns. Bet politika nav par vispareizāko atbilžu meklēšanu. Politika ir par spēju vienoties rīcībai, kur tāda nepieciešama.

Latvija nebūtu pasludināta, ja astoņas latviešu politiskās partijas 1918. gada rudenī nebūtu spējušas atlikt malā daļu no sava unikālā un nenoliedzami vērtīgā pienesuma, un vienoties par Tautas padomes dibināšanu. Kā biedrības “Bez partijām” valdes loceklis vēršu uzmanību, ka tās faktiski bija partijas, kas pasludināja Latvijas valsti. Partijas to klasiskajā izpratnē — LZS un LSDSP katra ar vairāk nekā 10 tūkstošiem biedru tobrīd. Tieši tas, ka aiz dažām no šīm partijām stāvēja tik liels ļaužu pulks, piešķīra Rīgas pilsētas otrajā teātrī sapulcinātajai asamblejai demokrātisku leģitimitāti. Tās bija astoņas partijas, ne politbiroji. Partijas kā dabiskas biedrošanās un politiskas mobilizācijas formas, nevis kā valsts subsidēti demokrātijas simulakri.

Lai 18. novembris ikvienam no mums kalpo nevis par krāsu pirkšanas, pārdošanas un izkāršanas rituālu, bet par politiskas mobilizācijas dienu. Nevis masu neprātam, bet galvu salikšanai kopā lēmumiem par kolektīvu rīcību.

Valsts neiet postā aiz tā, ka to pārvaldītu cilvēki ar sliktiem nodomiem. Kategoriski noraidu tādu tēzi. Valsts iet postā tāpēc, ka tauta pati to nepārvalda, bet tikai pieprasa gatavu rezultātu, kas atbilstu patēriņa vēlmēm. Valsts iet postā tāpēc, ka mēs neieklausāmies viens otrā, bet uztveram valsti kā tehnisku uzdevumu, kas vienkārši jāatrisina, izmantojot jaunākos zinātnes sasniegumus, piesaistot profesionāļus. Latvijas tauta ir dzīvs pilsoņu kopums un neviens profesionālis nezina, kurp tauta domā doties. Tikai pati tauta to zina, tikai pati tauta zinās, vai nākamais profesionāļa ieteikums tai derēs. Ja mērķis ir netfliksa seriālos aizgūta mirāža par nodrošinātu un nedzīvu, bildē ieliekamu dzīvi, tad jums nevajag savu valsti. Tad brauciet jūriņās uz daudzmiljonu valstīm un izpildiet paklausīgā mietpilsoņu minimālo programmu. Bet, ja no vecākiem un vecvecākiem mantotā Latvija ir dārga, tad pārvaldīsim un turpināsim veidot to. Paši ar saviem prātiem un sirdīm. Lai ne tikai mēs paši, politiski aktīvie, bet arī latviski runājošais netfliksa skatītājs šeit justos tīri labi.

18. novembris ir Latvijas tautas politiskās mobilizācijas diena.

10 punkti Latvijai

Sveiciens svētku rītā! Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota:

Kustība BEZ PARTIJĀMBez Partijām