Mazliet par šķīstību

Viens iemesls, kāpēc Latvijā kovida politika bija viena no idiotiskākajām pasaulē, ir tieši tas pats iemesls, kāpēc mēs joprojām esam visai primitīvā pilsoniskās sabiedrības attīstības stadijā. Mūsu kolektīvo psihi ļoti stipri vada ideja par šķīstību jeb tādu tīrību, kuru uz visiem laikiem var pazaudēt ar vienu traipu vien. Jums pietiek vienreiz izdarīt kaut ko tādu, ko nepieklājas darīt tīriem cilvēkiem, un jūs uz visiem laikiem būsiet zaudējis nevainību. Jums pietiek vienreiz sarokoties vai piekrist kādam, kas ir jau netīrs, un jūs arī būsit aptraipījies.

To ilustrē gan apgalvojumi, no vienas puses, ka tagad Dainis Īvāns ir uz visiem laikiem zudis un ir apspļaudāms, gan, no otras puses, apgalvojumi, ka Īvāns ir tik svēta govs, ka viņam nekas nevar pielipt un nevar būt, ka viņš būtu pateicis kaut ko muļķīgu. Apvainojumi Kremļa vērtību izplatīšanā, kad kāds ievēro, ka jūs līdzīgi Putinam lietojat dakšu un nazi, pieder pie šīs pašas kaites. Nepārtraukta atkārtošana, ka kāds ir Kremļa aģents jeb netīrs, arī pieder pie šīs pašas lietas, jo tā ir tāda kā pārkrustīšanās un sevis appūšana no galvas līdz kājām ar dezinfekcijas līdzekli. Jo spēcīgāk ar pirkstu rāda uz netīro, jo mazāk iespēju, ka kāds apšaubīs jūsu nevainību. Tāpēc jūs faktiski Saeimā nekad nevarat balsot par to pašu, par ko balso nepareizās partijas. Rituālās šķīstības pieskatītāji to neatstās nepamanītu.

Kādas ir sekas tam, ka sabiedrībā tiek atzīti tikai nevainīgi cilvēki? Sekas ir, ka augstos amatos nonāk bezkaunīgie, nevainīgi muļķi un jaunavas, kā arī tie, kas visskaļāk kliedz, ka citi ir netīri. Kļūdas atzīt šādā primitīvā sabiedrībā nav nekādas jēgas, jo tāpat nekas netiks piedots. Vienreiz kļūdījies, vari šauties nost.