Nodarbošanās morālais piesitiens

Cilvēka nodarbošanās ar konkrētu lietu mūsdienu pasaulē ir atkarīga no viņa darbības noderīguma citiem cilvēkiem. Ja pakalpojumam nav vērtības citu cilvēku redzējumā (ko viņi izpauž neizmantojot pakalpojumu), tad, ciktāl tas attiecas uz ekonomiku, tā nav nodarbošanās. Līdz ar to arguments, ka kāda nodarbošanās ir laba, jo tās rezultāti ir vajadzīgi citiem, ir tautoloģisks. "Labs" šādā idejā nenozīmē neko vairāk kā "dabisks" vienkāršā sarunvalodā. Pār mani gāžas krusa, tātad es esmu labs krusas graudiņu sitienu uztvērējs.

Programmētāja, grāmatu izdevēja, žurnālista, skolotāja, trenera, ārsta, guru vai terapeita pakalpojumi nevar būt labi tikai tāpēc, ka tie ir vajadzīgi kādam citam. Ko nozīmētu pretējais? Pretējais nozīmētu, ka, ja man izdotos kādu piedabūt izmantot manus pakalpojumus, es būtu ieguvis argumentus par savas nodarbošanās morālo labumu. Apsvērumi, kāpēc kāds izmanto vienu vai otru pakalpojumu, nav no malas novērtējami. Ir jāskrien pa gabalu no ikviena speciālista, kas savu profesionālo nodarbošanos pārdod ar morālu piesitienu, kura pamatā ir šis aplamais pieņēmums.

Lai kaut kas būtu labs, ir jābūt vēl kaut kam. Bet varbūt nav un nav jābūt. Upei nav nekādai jā-jābūt. Tā vienkārši tek. Un februāra rīta krusa jūsu feisbuka lentā krīt. Kamēr šīs parādības neplātās ar savu neesošo morālo pārākumu, viss ir labi.