Priekšvēlēšanu solījumi

Demokrātijā politiķu priekšvēlēšanu solījumi nav solījumi. Tās ir jābūtības. “Mēs [ja varēsim] darīsim tā [jo, mūsuprāt, tā ir jādara].” Ir lieki diskutēt par politiķu faktisku nespēju paveikt iecerēto. Vēlētājiem jāzina politiķu jābūtības, nevis labākās prognozes par faktisko varēšanu lēmējinstitūcijā, kuras sastāvs nevar un nedrīkst būt zināms jābūtību izteikšanas brīdī.

Savam potenciālajam dzīvesbiedram galvenās jābūtības vaicā pirms pieņem lēmumu, vai saistīt savu dzīvi ar viņu. Un uzklausot otru, mēs zinām, ka gan savas, gan otra jābūtības ir tikai vēlamais un vismaz iepazīšanās sākumā tikai tādā hipotētiskā uzstādījumā, kurā maz zināms par otras puses iecerēm un praktisko abu pušu ieceru mijiedarbību.

Parlaments ir vieta, kur savēlēti visdažādākie tautas precinieki, kas katrs darbosies ar savām jābūtībām. Doma, ka jūsu demokrātiski iesūtītais precinieks varēs visiem uztiept iepriekš deklarētās un jums tīkamās jābūtības, ir despotisms.