Sapnis par kovbojiem
Pēdējo divu gadu laikā man ir izdevies epizodiski piedzīvot labas sajūtas darbā. Viena reize bija pāris mēneši pagājušovasar, kad mēs visa komanda strādājām vienam termiņam. Visas sapulces šķita koncentrētas, mērķtiecīgas un komandu stiprinošas, jo visiem bija skaidrs, ko darīt, visi lika galvas kopā. Liekie, tehniski domāt nespējīgie, bija atvaļinājumos un nemaisījās pa kājām. Otra reize ir daži mēneši šī gada sākumā un viens nesens komandējums viena apakšprojekta ietvaros. Tajā es strādāju kopā ar “vecā parauga” kolēģi Tallinā, kuram, tāpat kā man, riebjas vidējā un augšējā līmeņa operatoru tukšmuldēšana un viduvējību formalitātes. Viņam arī patīk klātiene, patīk 100% nedalīta uzmanība aktuālajam uzdevumam, patīk rīkoties, lai liktu sistēmām strādāt. Man nesimpatizē kolēģi, kuri vienkārši eksistē kā informāciju izdaloši organismi, bet par kuriem nevar saprast, vai viņiem īsti piemīt autonoma rīcībspēja.
Mums ar Tallinas kolēģi bija problēma, kuru bija jau paredzēts risināt vairāku nedēļu garumā, jo tā prasītu izmaiņas vairākās komponentēs, no kurām galvenajām ir sarežģīts piegādes cikls. Bet uz vietas cehā, kur mans kolēģis ir kā zivs ūdenī, un kur es ar acīm redzu abstrakciju aprakstīto realitāti, mums abiem pusstundu garas sarunas rezultātā tapa skaidrs, kā atrisināt problēmu ar divu stundu programmēšanu tikai lokālajā cehu apkalpojošajā komponentē. Nākamajā dienā ap pusdienlaiku tā jau bija produkcijā un ceha darbinieki tika informēti par to.
Agrāk šādas sarunas programmēšanas kantoros bija norma. Kur tās palikušas kopš kovida laikiem? Čatu pavedienos, kas izskatās pēc ego un informācijas garaiņiem?! Čats nekad nelīdzināsies klātienes sarunai, kurā var pārliecināties, vai otrs klausās, vai otrs saprot un vai otrs patiešām piekrīt. Čatā un video konferencē var panākt tehnisku konsensu, bet vai tur var panākt visu iesaistīto pušu emocionālu līdzdalību pieņemtajā lēmumā? Stipri šaubos. Pirms dažiem mēnešiem bija leģendārs gadījums, kad viens programmētājs vairāku nedēļu laikā trīs reizes bija piekritis izlabot savu risinājumu uz to, par ko bija panākta vienošanās, bet tā arī neizlaboja.
Es sapņoju par klātienes darbu kopā ar sastrādāties spējīgiem kovbojiem.