21. gadsimta bubulis

Kas ir tas “21. gadsimts”, kuram mums ir jābūt gataviem un kurš mums diktē jauno vērtību sarakstu? Kas ir “progress”? Es negribu runāt par tehnoloģisko progresu, proti, ka kaut kādu rīku efektivitāte ar katru jaunu versiju pieaug. Tai skaitā versija “ar rokām” versus versija “ar veļasmašīnu” vai “ar vietējo narkozi”. Tehnoloģiskais progress ir visai garlaicīgs, jo tam pašam par sevi nav tiešas saistības ar labuma vai sliktuma pieaugumu — viss ir atkarīgs no pielietotāja nodomiem. Ja kaut kāda izmaiņa ir, tas drīzāk ir regress, jo objektīvi arvien spēcīgāki rīki nozīmē, ka arvien vairāk resursu jātērē, lai aizsargātos no nelietīgas spēcīgāko rīku pielietošanas.

Bet mēs jau te par dziļu tirzājam tehnoloģisko progresu. Atgriezīsimies pie Progresa — tā bubuļa, kurš, ja tic valdīkļiem un tiem, kas lieto vārdu savienojumu “21. gadsimts”, nes sevī apgaismību pats par sevi. Progress ir kaut kas tāds, kas dabā automātiski printējas pa visiem caurumiem, jo dabā ir nokodēts (Dieva pirksts?! Viņi gan Dievu neatzīst), ka tam kā reiz ir jānotiek gada skaitļos, kas sākas ar “20” (bet nebija jānotiek, kad gadaskaitļi sākās ar “19”, piemēram, 1999. gadā). Tā kā tas ir stingri nokodēts, tad jebkāda debate par šī progresa veikumu, protams, ir lieka. Progress ir okeāns. To, ka tas daļēji varētu būt kādu citu politisku spēlētāju izšļākta ūdens strūkla, nedrīkst apspriest. Interesanti, ka tie, kas mazliet neprecīzi personificē šo ideju strūklu, piemēram, nodēvējot to par Sorosu, Geitsu, LGBT propagandu vai antikristu, automātiski diskvalificējas no debates. Un neviens viņus neklausās. Bet kā viņus visi klausītos, ja tikai viņi lietotu pareizo apzīmējumu! Progress! Divdesmit pirmais gadsimts! Sauciet velnu īstajā vārdā.

“Klau, bet mēs iebilstam 21. gadsimtam!” kāds sazvērnieks ierunājās, cenšoties maskēties par izglītotu cilvēku. Uz ko viņam atbildēja: “Un ko tu piedāvā? Griezt pulksteni atpakaļ?”