Prasība māksliniekiem deklarēt politisku nostāju

Prasīt no mūziķiem vai māksliniekiem deklarēt politisku nostāju (ne valstisku vs. pretvalstisku, bet tieši politisku — tādu, kur nostājām ir iespējami varianti) — tas ir lielā mērā iznīcināt šī mākslinieka paveikto sabiedrības pārdefinēšanā, kas ir visdemokrātiskākā solidarizācijas forma. Ja ir kas labs, ko atzīst “visi”, tad tas ir tas, kas mēs visi esam. Ja telpā ienāk “krievi” un “latvieši”, kuriem nav nekā kopīga, bet viņi nolemj uzspēlēt basketbolu pēc abu pušu atzītiem basketbola noteikumiem, tad viņi pārstāj būt “latvieši” un “krievi”, un kļūst par basketbolistiem, jo tas ir tas, kas viņi ir visi. Ja jūs ienāksiet šai pašā telpā un liksiet visiem izšķirties kaut kamā, kas nav basketbols, jūs būsiet izjaukuši telpā valdošo vienotību. Tāpēc esiet uzmanīgi, kad jūs pieprasāt no saviem mūziķiem nodedzināt tos tiltus, ko viņi ir sabūvējuši. Ja jūs atceļat latviešu mūziķi vai mākslinieku, vai jūs prasīsiet tādu pašu izšķiršanos arī ārzemju mūziķiem? Nē. Un tas nozīmē, ka to, kas ir "latvieši" un "krievi" kopā, proti, latvietis - Latvijai piederīgais, turpmāk definēs nevis Latvijas mūziķi, bet ārzemju, piemēram, kāds reperis no aizokeāna geto.