Par Demos konferences dabu

Sakarā ar vakardienas Jautājums no provinces raidījumu (kurā sākot no 25. minūtes izskan daudz minējumu par Demos konferenci) piedāvāju dažus skaidrojumus:

  1. Skatīt konferences mērķus un uzdevumus mājaslapā.
  2. Konservatīvisms iemieso reāli pastāvošu likumsakarību redzējumu, kuram var izvēlēties sekot un kuru var ignorēt, bet tas nekādā veidā nemazina tā eksistenci. Tāpēc Demos nodoms ir “atklāt konservatīvo lauku” nevis izveidot jaunu konservatīvu spēku. Iedomājieties, ka eksistē labs ceļš, pa kuru var braukt un var nebraukt. Analoģija ar ceļu nav pilnīga, jo ceļš var aizaugt, ja pa to nebrauc. Konservatīvisms nevar aizaugt. Lai vai kā pasaule skries uz priekšu, uz augšu vai uz leju, kamēr būs cilvēks, vienmēr būs atskaites kārtība, kurā cilvēks un viņam apkārt esošais būs radies un izaudzis, attiecībā pret kuru konservatīvisma ceļš būs atrodams un izmantojams. Tā nav jauna ideoloģija par to, kā citādi paskatīties uz sabiedrības organizācijas uzdevumu. Tā ir objektīvi pastāvoša sistēmiska patiesība. Tādā pašā līmenī kā, piemēram, t.s. tīkla efekts (network effect). Līdz ar to, kamēr konservatīvismam spītējas, tikmēr pastāv niša, kur rasties un iemitināties tādam politiskam spēkam, kas to pieņem. Konservatīvisma ceļa pastāvēšana objektīvajā realitātē izriet tieši no tā, ka cilvēks vienmēr to jūt un pie tā pievelkas. Līdzīgi kā cilvēks ļoti labi jūt netaisnību un darīs kaut ko, lai to novērstu, tā eksistē daudz kompleksākais konservatīvais ceļš, kuru cilvēks dabiski un pamatoti izjutīs kā attiecināmu uz sabiedrisko iekārtojumu.
  3. Konference ir platforma. Tas nozīmē, ka tā ir ietvars. Biznesa inkubatora mērķis nav pašiem radīt jaunu produktu. Tā mērķis ir radīt priekšnosacījumus, kuros jauni produkti var tapt. Un var netapt. Politiskās pašorganizācijas platforma mazliet atšķiras ar to, ka mērķis nav daudz un dažādu inovatīvu partiju rašanās. Konferences mērķis ir nevis dibināt tādu spēku, bet tuvināt Latvijas pilsonisko sabiedrību stadijai, kurā šajā nišā radīti spēki neatdursies pret tiem pašiem mietiem, pret kuriem ir atdūrušies visi līdzšinējie mēģinājumi.
  4. Viens no konferences ierosinātājiem ir atziņa, ka latvieši kā politiska kopiena nemāk nodarboties ar politiku. Proti, kaut kas tiek sistemātiski darīts nepareizi. Atkal un atkal. Un tādā ziņā mērķis ir ne tikai izglītot par konservatīvismu, bet arī izglītot par politiskiem netikumiem, kuri nenovērošami vedīs pie iepriekšējiem iznākumiem. Tāpēc daļa konferences vēstījuma noteikti būs par lietām, ko varētu saukt par demokrātijas mehāniku.
  5. Konferencei kā idejai, kā organizētam pasākumam nav nekāda sakara ar Austošo sauli, izņemot to, ka atsevišķi tās biedri kā domātāji paši par sevi ir aicināti uzstāties kādā no sesijām. Bet tas pats attiecas uz NA, AS, LPV, ZZS, Latvijas Attīstībai, JKP un visu citu partiju un partiju apvienību biedriem.
  6. Katrs konferences dalībnieks (tai skaitā runātājs) var tur saskatīt, ko vēlas. Ja kāds dodas uz konferenci meklēt domubiedrus partijas dibināšanai — ļoti labi! Ja kāds grib ienest svaigas vēsmas eksistējošā partijā — ļoti labi! Konference ir platforma. Aicinām uz konferenci kā runātājus un klausītājus tos, kuriem šķiet, ka pilsoņiem ir vērts satikties aci pret aci un runāt par to, kā vajadzētu te saimniekot. Katrs var iet uz konferenci un mēģināt veicināt tur to, kas viņaprāt ir nepieciešams Latvijai.
  7. Vienu no konferences pamata uzdevumiem var ilustrēt šādi. Likumdevējam nav jārisina jautājums, kā izrakt grāvi no A līdz B. Likumdevēja uzdevums ir apzināties un apsvērt visus noklusētos pieņēmumus, kurus ietver ideologu uzdotais jautājums “Kā mēs izraksim grāvi no A līdz B?” Konferencei vajadzētu veicināt pilsoniskās sabiedrības rezistenci pret šādu “apstrādāšanu”.

Subscribe to Jāzeps Baško

Don’t miss out on the latest issues. Sign up now to get access to the library of members-only issues.
janis.berzins@example.com
Parakstīties