Par ēnu ekonomiku nesaprastais

Maz ko saprotu no augstskolās mācītās ekonomikas, bet man šķiet, ka pašu galveno par ēnu ekonomiku tās apkarotāji tā arī nav sapratuši.

Ēnu ekonomikas apkarošana netulkojas attiecīgā redzamās ekonomikas apmēra pieaugumā. Cilvēks nav lemings un viņš savu saimniecisko darbību automātiski neturpinās, ja viņu ar ceļamkrānu aiz matiem pacels un novietos citos apstākļos. Ja jaunajos apstākļos viņam darboties nebūs vairs interesanti, tad viņš vienkārši pārstās darboties. Kas būs noticis ar Latvijas ekonomiku? Tā būs samazinājusies.

Aizrautīgā apkarošana ietekmē ne tikai pelēkos, bet arī baltos. Katra lieka darbība no valsts puses pret uzņēmēju, kas nedara neko sliktu, ir ekonomiku negatīvi iespaidojošs apstāklis. Cik gadu desmitus jāklīst pa tuksnesi, lai to saprastu?

Kas antropoloģiski ir ēnu ekonomika? Tikai ar valsts politiku pamazām tā vispār ir kļuvusi par ēnu ekonomiku. Jebkuru divu cilvēku ekonomiskās attiecības lielāko daļu cilvēces un politiskas varas pastāvēšanas vēsturi nav bijušas valsts darīšana. Tikai ar valsts plešanos arvien vairāk darījumu ir kļuvuši par valsts interešu objektu. Ēnu ekonomika ir balsojums ar kājām pret varu, kas pilsoņu ieskatā iekasētos līdzekļus nepārdala efektīvi. Cik vēl Rail Baltic-ām un zelta tiltiem jātop, cik vēl būvnieku savrupmājām jātop zem nacionālās bibliotēkas izmaksu ailītes, lai varētu pateikt, ka mēs nemākam centralizēti pārvaldīt nodokļu ieņēmumus? Proti, ka esam mazliet par barbarisku un nabadzīgu, lai spētu rīkoties ar ne savu naudu? Ēnu ekonomika ir balsojums ar kājām, ka valsts nemāk un sabiedrība neuzticas. Vēl represīvāka un visu redzošāka valsts nav risinājums. Tas ir tikai pretstāves saasinājums. Uzaicinājums kļūt par algota darba darītājiem vai aizceļot.