Par tīru latviešu valodu tīmeklī: nopērc sev rokasgrāmatu

Latviešu blogosfēras mākslīgie pavadoņi ir labi pazīstami ar nespēju izteikties latviešu valodā bez pareizrakstības, gramatikas un stila kļūdām. Tas ir izskaidrojams ar lielo steigu. Lielo steigu cauri dzīvei uz beigām. Mums nav laika rakstīt pareizi, jo ir jāsteidz atgriezties pie īstajiem, nopietnajiem darbiem. Mums ir jāsteidz ierakstīt TVNETā kārtējais komentārs, ka premjers ir cūka. Tas ir tikai normāli, ja "bļe" ir vienīgais pareizi uzrakstītais vārds mūsu komentārā.

Žurnāls "Zilupes laiks" turpretim ir īsta dīkdieņa ražojums. Tā autors nekad nekur nesteidzas, visu kavē un nokavē, jo daudz laika nosit savu ierakstu pārlasīšanai un labošanai. Paldies lasītājiem, kas to ir sapratuši un reizēm atsūta mums savus ieteikumus par to, kā dažas lietas varētu palabot. Lai veicinātu šo pozitīvo sadarbību, no šodienas piedāvājam lasītājiem īpašu formu, kuru aizpildot varat mums ziņot par žurnālā atrastajām latviešu valodas kļūdām.

Kā pirms pāris dienām trāpīgi norādīja lasītāja Linda, ZL lielākie nesmukumi ir ar divdabja teicieniem, kā arī dažreiz ar komatiem pirms "un", kas atdala neatkarīgas teikuma daļas. Vēl mums ir problēmas ar pārlieku biežu vārdu "man", "es" un "kaut kāds", "kaut kas" lietošanu. Daļa no šiem "man" un "es" veido ZL speciālās misijas raksturu, bet tā nav liela daļa. Ar pārējiem ir jācīnās.

Lai uz karstām pēdām kaut ko darītu lietas labā, ieskatīsimies grāmatā, ko nopirkām īsi pirms došanās uz Taivānu. Tā ir
D. Guļevskas, A. Miķelsones un T. Porītes "Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata" (izdevniecība "Avots", 2002). Noteikti ne tik laba, cik gribēju, bet pietiekami, lai vismaz ar daļu kļūdu tiktu galā. Latviešu valodas pareizrakstības rokasgrāmatai (tādas ir vairākas) ir jābūt katra nopietna tīmekļa rakstnieka rīcībā. Rakstīt saviem lasītājiem tīrā latviešu valodā ir tas pats, kas uzslaucīt grīdu pirms aicināt pie sevis ciemiņus.

Tātad. Par divdabja teicieniem.

Divdabja teiciens no pārējā teikuma atdalāms ar komatu (komatiem).
Divdabja teiciens veidojas, ja teikumā divdabi, kas lietots par apstākli vai dubultlocekli, paskaidro viens vai vairāki (pilnnozīmes) vārdi vai palīgteikums.

Divdabja teicienu veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties, daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās, pagātnes lokāmais divdabis ar -is, -ies, -usi, -usies; -ts, -ta, piem.,

Mēs, mežā ogojot, brīžam sasaucāmies.
Mēs gājām pa ceļu, klusi dziedādami.
Suns, tukus ēdis, laizās.
Zinādams, ka drīz līs, viņš palika mājās.

Divdabja teicienā neietilpst teikuma virslocekļi, to neievada saistītājvārdi.
Divdabja teicienu neveido divdabji, kas beidzas ar -ošs, -oša; -ams, -ama, -āms, -amies, -amās, -āmies, -āmās; -am, -ām. Divdabja teiciens ir arī t.s. absolūtais jeb patstāvīgais datīvs — darītāja vārda datīvs kopā ar nelokāmo divdabi, kas beidzas ar -ot, -oties, un teikumā izsaka blakus parādību, piem.,

Saulei rietot, atgriezāmies nometnē. Bērziņam lapas dreb, putniņam uzlecot. Pats precēju līgaviņu, tēvam, mātei nezinot.

Ja divdabim nav pievienots neviens teikuma loceklis vai palīgteikums, tad tas nav savrupināms, piem.,

Piecēlies nomazgā muti.
Ēzdams daudz nerunā.

Nesavrupina daļēji lokāmā divdabja ar -dams, -dama savienojumu ar apstākļa vārdiem "cik", "kā" vai vietniekvārdu "kas" — "cik spēdams", "kā varēdams", "kā mācēdams", "kā prazdams", "ko spēdams", piem.,

Skrēju cik spēdama. Lasīja kā mācēdams.

Valodai, ko jūs lietojat savā blogā, ir tāds pats efekts, kā tam, ko jūs tajā rakstāt. Ja jūs rakstāt par to, ko un kā dzerat, ko un kā tusējat, tad ap jums arī veidojas tāds dzērāju un tusētāju bariņš. Ja jūs liekat savā blogā smieklīgās bildītes, tad ap jums arī pulcējas tāds mīkstā galdiņa urbēju pulciņš. Ja jūs vēl 2007. gadā neesat atklājuši iespēju drukāt ar garumzīmēm, ar komatiem un bez amerikāņu atkritumiem (ir tādi, kas atstāj tekstā visādus "by the way", "enīvei" u.tml.). Ko jūs īsti gribat redzēt tajā pulciņā ap sevi? Ak, jā! Nevienu. Jūs taču gribat būt zvaigzne. Blogo ar zvaigzni. Kurš grib blogot ar mani?

Ja jūs negribat veidot pulciņu ap savu blogu, tad priekš kam jūs vispār izejat ielās, tas ir, internetā? Rakstīt var arī kladē. Un, ja nav ko rakstīt (skatīt katru otro blogu), tad var vispār nerakstīt. Nopietni. Nu nav taču spiesta lieta. Un nevajag man teikt, ka man nav spiesta lasīt jūsu blogu un bolīt acis par jūsu valodiņu. Ja tev ir savrupmāja mūsu pilsētā (internetā), tad vismaz fasādi ir jāuztur kārtībā. Tas, ko tu tur dari pagalmā, tik tiešām ir tava darīšana. Fasāde ir viss tas, ko var lasīt bez reģistrēšanās, bez ierobežojumiem. Viss tas ir jāuztur kārtībā. Skaidrs? Internets nav tavs pagalms. Tavs pagalms ir tavs "My Documents" ar smieklīgajiem videoklipiņiem. Tā lūk. Pietiks čakarēties.