Partijas ideju manifests

Kādām idejām vajadzētu būt atspoguļotām jaunas partijas programmā.

Dalībnieku atlase un sagatavošana Partijās un pat to vēlēšanu sarakstos mudž no anonīmiem garāmgājējiem ar kuriem partiju dibinātājiem un pirmajiem autoritārajiem vadītājiem, iespējams, nav nekā idejiski kopīga un par kuru pagātni zināms ir ļoti maz. Var saprast, kāpēc tikko dibinātas partijas tādas ir — ja nav pirmais darītājs, tad nekas nevar

Starp citu. Tiem, kas iebilst ideālās partijas rīkošanas idejai kā tādai, iesaku izlasīt šodien Telos.lv portālā publicēto Gilberta Kīta Čestertona pārdomu tulkojumu ar virsrakstu Kas kaiš pasaulei. Politika ir dažādu konfliktējošu interešu līdzsvarošanas process, kā pamatā ir dalībnieku dažādās, līdz galam ne sev, ne citiem neartikulētās vērtības un neizdarītie

Latvijā nedrīkst būt nevienas viena cilvēka partijas, proti, tādas partijas, kuras pastāvēšana ir atkarīga no viena cilvēka reputācijas un gaitām. Šādi veidojumi nav demokrātiskas partijas un tajos ir ētiskas dabas puve pašos pamatos. Partijai var būt un ir vēlams viens vadītājs kā vadītājs un tiesnesis, var būt viena reklāmas seja,

Man ir visai ierobežots priekšstats par to, kas notiek politisko partiju iekšienē, bet pašlaik vēl neatspēkota hipotēze, pie kuras pieturos, ir, ka Latvijā nav partiju, kurās būtu izprasta un darbotos iekšējā demokrātija un kurās valdītu atklātība un tiesiskums — kurās valdītu tas, ko mēs sagaidām no šo pašu partiju potenciāli veidotā

Pēdējo gadu ģeniālajiem, demokrātiju “stiprinošajiem” noteikumiem, kas arvien grūtāku padara jaunu politisku spēku rašanos un reālu konkurēšanu ar pie varas esošajiem, draud pievienoties vēl viens šedevrs.

Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas