Sign in Subscribe

Tēma

demokrātija

A collection of 64 raksti

Kāpēc balsot

Lai ģimene, draugu pulciņš, darba kolektīvs vai lielāka cilvēku kopa izdarītu kaut ko kopā un visiem dalībniekiem saistošu, ir jāiedibina procedūra, kas ļauj izvēlēties lēmējus, kam ir visu vietā jāpieņem lēmums. Vēlēšanas ir viena tāda procedūra. Vēlēšanās noskaidro, kuri potenciālie lēmēji bauda vislielāko pārējo atbalstu un līdz ar to — kuru

Par ko balsot

Iedomājieties laiku, kad vēlēšanas ir jau pagājušas. Uz reklāmu stabiem atgriežas veļas mīkstinātāji. Novada domes jaunais sasaukums sanāk uz pirmo sēdi. Jūs izpildījāt pilsoņa pienākumu, brīvdienā izbrīvējāt laiku un aizgājāt nobalsot. Tagad sākusies nākamā nedēļa, bezdarbnieka pabalsts ir ieripojis kontā, laiks futbolam, vai kā tur sauc to sporta veidu, kurā

Priekšvēlēšanu solījumi

Demokrātijā politiķu priekšvēlēšanu solījumi nav solījumi. Tās ir jābūtības. “Mēs [ja varēsim] darīsim tā [jo, mūsuprāt, tā ir jādara].” Ir lieki diskutēt par politiķu faktisku nespēju paveikt iecerēto. Vēlētājiem jāzina politiķu jābūtības, nevis labākās prognozes par faktisko varēšanu lēmējinstitūcijā, kuras sastāvs nevar un nedrīkst būt zināms jābūtību izteikšanas brīdī. Savam

Kā lai paliek pie varas

Pēdējo gadu ģeniālajiem, demokrātiju “stiprinošajiem” noteikumiem, kas arvien grūtāku padara jaunu politisku spēku rašanos un reālu konkurēšanu ar pie varas esošajiem, draud pievienoties vēl viens šedevrs.

Kamēr valdīs strādnieki

Kamēr valdīs strādnieki, nekas labāks nav gaidāms.

Vai divi plus divi ir četri?

Der atgādināt, ka demokrātijā izejas punkts ir nevis jautājums Vai uzskatāt, ka 2+2=4? un tam sekojošais — Ahā, ienaidnieks! (Vai — O, mūsējais!), bet gan aicinājums pievienoties. Piemēram, Nāciet aiz manis, ja gribat būvēt uz 2+2=4 pamatiem! Un, kad nenāk gana daudzi, tad vai nu pašam jākoriģē piedāvājums,

Par varu

Kad es 2013. gadā priekšniekam paziņoju, ka gribu būt uzņēmuma tehniskais vadītājs, viņš teica — nekādu problēmu. Pēc nedēļas viņš man pasniedza koka klucīti, uz kura bija piestiprināta metāliska zīmīte, kas vēstīja, ka es nu esmu uzņēmuma tehniskais vadītājs.

Kas ir demokrātija

Izrādās, ka uzrakstam “RĪGA” (ar iztrūkstošo “Ī”) paraksts vēsta “[Rīga] bez manis nav Rīga”. Varbūt tādas aplamas atziņas pieņemamība publiskajā telpā izskaidro Krišjāņa Kariņa ilgstošo aizkavēšanos valdībā — ja nu viņš domāja, ka valdība bez viņa nevar būt valdība? Bet var. Ij Rīga, ij Latvija var bez Kariņa. Un bez manis

Par pelēko masu un vēl divi punkti

1. Pelēkā masa ir nevis cilvēki ar zemāku izglītību vai iztikas līdzekļiem, bet tie, kas uz savu galvu nepiedalās politiskajā procesā. Arī visinteliģentākais akadēmiķis un vislasījušākais kultūras apliecinātājs, kas dzīvo tikai sev, savas domas un statusa attīstībai, galu galā ir tikai vienas iztikas nišas aizpildītājs, ne kopienas kārtotājs. Jā, viņš

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību. Tauta nerunā ar savu muti, tauta var tikai piebalsot tam, kas jau skan. Ja publiski tautas piebalsošanai piemērotā vidē runā tikai propagandisti vai muļķi, tad, jā, var rasties iespaids,