Kas ir demokrātija

Izrādās, ka uzrakstam “RĪGA” (ar iztrūkstošo “Ī”) paraksts vēsta “[Rīga] bez manis nav Rīga”. Varbūt tādas aplamas atziņas pieņemamība publiskajā telpā izskaidro Krišjāņa Kariņa ilgstošo aizkavēšanos valdībā — ja nu viņš domāja, ka valdība bez viņa nevar būt valdība? Bet var. Ij Rīga, ij Latvija var bez Kariņa. Un bez manis vai jums arī var. Pasaule iztika bez mums veselu mūžību un iztiks vēl vienu. Un Krievija var bez Putina. To ir veselīgi atcerēties. Jo tas mūs vienādo. Demokratizē. Nav neviena tāda īpaša cilvēka un viņa idejas, darbaspējas vai talants, bez kura pārējā politiskā kopiena nevarētu iztikt pa vecam vai kā citādi. Jebkurš politiķis, kurš par sevi ir augstākās domās, protams, ir pats Jēzus Kristus. (Un tāpēc viņš mums noteikti piedos, ja atkal piesitīsim viņu krustā. Tas vienmēr ir smieklīgi, kad glābēji vai glābējas nevar paciest publisku “iepļaukāšanu”, par “sišanu krustā” nemaz nerunājot.)