30 gadi pirms 30 gadiem

Jaunie “30 gadu” vēstures pārrakstītāji domā tā, it kā pirms 30 gadiem bija balta lapa, uz kuras varēja tehnokrātiskā garā uzzīmēt jebkādu vēlamo sabiedrības sastāvu. It kā toreiz nebija 30 un vairāk aizgājušo gadu, ar kuriem būtu jārēķinās.

Kovida laikā valdība parādīja, ka arī 21. gadsimtā pie mums sabiedrību var tīrīt piespiedu kārtā. Nevēlamos var izslēgt. Tagad sabiedrība jauno normu pati plaši pielieto. Ir izdzēsta ideja, ka kaut kā mums kopā tomēr jāsadzīvo. Ja nepatīk, tagad drīkst arī gribēt tikt pavisam vaļā.

Sabiedrības sastāvs ir tāds, kāds tas ir, nevis vienkārši kaut kādu politiķu vai tautas kolektīvās neizdarības vai neizlēmības dēļ, bet tāpēc, ka mēs kā politiska kopiena esam bijuši piederīgi civilizētajai pasaulei, kur labi mērķi neattaisno necilvēcīgus līdzekļus.

Tas ir tas pats galvenais arguments pret sociālismu, pret komunismu un jebkuru citu utopiju. Ja nav piekrišanā balstītu veidu, kā sasniegt to, tad tas būs nedemokrātiski, prettiesiski un necilvēcīgi. Jaunā pasaule, kas tā uzbūvēta, uzreiz zaudē jebkādu leģitimitāti.