Edgars Rinkēvičs ievēlēts par Valsts prezidentu
Vecpuiši augstos amatos nav uzreiz nekas slikts vai neparasts.
Es arī biju aizgājis līdz Saeimai paklausīties prezidenta vēlēšanas. Noskaņojums ārpusē nebija diez ko ārkārtējs. Partija “Suverēnā vara” piketēja par tautas vēlētu prezidentu (es atbalstu) un tūristi klausījās audio gidu (arī atbalstu). Līdz beigām nesagaidīju. Ko es domāju par jauno prezidentu? Gan jau būs labs. Ārpolitikā noteikti. Kamēr viņš nav neko pa woke ideoloģisko līniju amatā teicis un kamēr mēs šito gājienu neuzskatām par kaut kādas progresīvās uzcītības apliecinājumu pārējai pasaulei, bet esam izvēlējušies prezidentu sev, tikmēr viss ir labi. Vecpuiši augstos amatos nav uzreiz nekas slikts vai neparasts.
Demokrātija paredz vēlēšanu rezultātu pieņemšanu. Un atbilžu prasīšanu no deputātiem. ZZS frakcijas deputātiem gan jau derētu savu balsojumu paskaidrot. Vai vismaz apvienoties ar JV frakciju.
Un, nē, prezidentam nav jābūt ievēlētam tikai ar koalīcijas balsīm (tāda interpretācija tikai samazina prezidenta amata nozīmību — tādu prezidentu varētu arī ievēlēt koalīcijas padomē). Demokrātija strādā tā, ka tiek pieņemti tie lēmumi, par kuriem var vienoties vairākums. Jebkāds vairākums. Ja pieņemtu tikai tos lēmumus, par kādiem var vienoties pareizais vairākums, tas būtu despotisms — vienas kliķes absolūta vara pār visiem.
Un vēl. Smiltēns, sēdi vadīdams, izteica vienu aplamu tēzi: demokrātijā visus lēmumus pieņem ar balsošanas palīdzību. Tā ir ļoti primitīva un neveselīga izpratne. Demokrātijā pie balsojuma ķeras tikai tad, kad ir obligāti jāpieņem lēmums, bet nav iespējama vienošanās. Balsojums ir citādi neatrisināta strīda izšķiršanas paveids, kas ir tikai viens solis tālāk attīstībā pēc kautiņa. Vairākuma noteikšana ar balsošanas palīdzību ir veids, kā noskaidrot, kura puse visdrīzāk uzvarētu, ja būtu kautiņš. Arī Smiltēna vadītajā Saeimā droši vien katrā sēdē ir pa kādam jautājumam, kas tiek izlemts bez balsošanas. Proti, ar pārliecināšanos, ka nav neviena iebildēja. Veselīgā politiskajā arēnā ir iespējams arī vienprātīgi vienoties, ka jautājums ir pārāk nozīmīgs, lai to izšķirtu ar balsošanu. Tas nozīmē, ka jautājums paliek neatrisināts.
Un visbeidzot. Atkārtoti. Balsojuma rezultāts neparāda to, kuram bija taisnība. Balsojuma rezultāts palīdz izšķirties. Balsojuma rezultāts ir visām pusēm saistošs. Un labā tiesiskā demokrātijā nevis pārmet, ka kāds nebalsoja tā, kā vairākums nobalsoja, bet nosoda un soda tad, ja nepilda balsojuma rezultāta uzliktās saistības.