Jāzeps Baško par tēmu Frīdrihs Hajeks — 2022. gada 15. nov

Konspekts par četrām vārda "brīvība" nozīmēm

Vakar portālā LSM.lv publicēts bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Dr. iur. Sanitas Osipovas raksts Tikai brīvi cilvēki var veidot brīvu valsti.

Pašu rakstu nekomentēšu, bet padalīšos ar savām piezīmēm par vienā nozīmīgā grāmatā pirmajā nodaļā šonedēļ lasīto, kas varbūt ļaus kādam kritiski izvērtēt minēto rakstu.

Kā Frīdrihs Augusts fon Hajeks raksta grāmatas Brīvības konstitūcija (The Constitution of Liberty, 1960) ievadā, brīvības ideāls ir iedvesmojis Rietumu civilizāciju un tā daļēja realizācija ir bijis priekšnoteikums šīs civilizācijas sasniegumiem. Bet kas tā brīvība tāda īsti ir?

Grāmatas pirmo nodaļu Hajeks veltī individuālās brīvības definēšanai un nošķiršanai no citām vārda “brīvība” nozīmēm, kas traucē par to runāt. Hajeka izšķirtās četras dažādas brīvības vieno tas, ka vairums cilvēku parasti alkst tās iegūt vai vismaz uzskata par vēlamām. Taču mūs interesējošo individuālo brīvību no pārējām atšķir īpaša motivācija, kuru ir svarīgi nejaukt ar citu brīvību pamatojumu.

Hajeks definē individuālo brīvību kā stāvokli, kurā cilvēks nav pakļauts cita vai citu koercijai. Ar koerciju jāsaprot citu cilvēku un cilvēka radītu iestāžu realizēta piespiešana. Citiem vārdiem, brīvība ir “neatkarība no cita patvaļīgas gribas”. Cilvēku sabiedrībā tas ir ideāls, kuram varam tikai tuvoties, ne līdz galam sasniegt. Šī esot sākotnējā, senākā brīvības nozīme: tā apraksta stāvokli, kas piemīt brīvam cilvēkam, bet nepiemīt vergam.

Ir jāsaprot, ka par brīvības ierobežojumiem runā tikai attiecībā uz citu cilvēku liktiem ierobežojumiem. Dabas diktētie noteikumi nav brīvības šajā nozīmē ierobežojums. Hajeks par piemēru nosauc klinšu kāpēju uz bīstamas takas brīdī, kad viņš redz tikai vienu iespējamo tālāko rīcību. Viņš ir brīvāks par brīvu, jo viņa rīcību neregulē citi cilvēki. Un, kad kāpējs negadījumā nogāžas, savaino sevi, un varbūt nespēj vairs pats saviem spēkiem izkļūt, viņš joprojām ir brīvs galvenajā mūs interesējošajā brīvības nozīmē, lai cik tas lieki būtu šādā brīdī norādīt uz to.

Otrā brīvības nozīme ir tā, ko parasti sauc par politisko brīvību: līdzdalība valdības izvēlē, līdzdalība likumdošanā un līdzdalība administratīvajā pārvaldē. Tā ir indivīdu grupas kā viena vesela, kolektīvā brīvība.

Lai arī politiskā brīvība ir analoga individuālajai brīvībai, tās nav vienādas. Tās nedrīkst jaukt kopā, jo kā viena, tā otra brīvība var eksistēt bez otras. Pirmkārt, brīva tauta nav obligāti brīvu cilvēku tauta. Otrkārt, indivīds var nebūt līdzdalībnieks politiskajā brīvībā, bet tas netraucē viņam būt brīvam. Hajeks kā piemērus min Kolumbijas apgabala iedzīvotājus, nepilsoņus un vecuma cenzu vēl nesasniegušos kā cilvēkus, kuri var būt brīvi, bet paši individuāli nepiedalās pārvaldes noteikšanā. Politiskās brīvības jaukšana kopā ar individuālo brīvību ļauj aizmirst tādu neapgāžamu patiesību, ka brīvs cilvēks var izmantot politisko brīvību, lai laupītu sev individuālo brīvību. Karavīrs Franču ārzemnieku leģionā vai jezuīts paši atsakās no savas brīvības. Hajeka paaudze labi zināja, ka iespēja godīgās vēlēšanās izvēlēties sev valdību, ko izmantoja arī vācieši trīsdesmitajos gados, nebūt nenozīmē nodrošināt sev brīvību.

Tiekšanās pēc nacionālās (politiskās) brīvības ne vienmēr vairo individuālo. Abas var motivēt līdzīgas jūtas un emocijas, bet abas brīvības ir jātur atstatus, lai neļautu tikt apmānītam.

Trešā Hajeka izšķirtā brīvība ir iekšējā, metafiziskā jeb subjektīvā. Tā apraksta, cik tālu cilvēku viņa rīcībā vada paša izsvērtās vēlmes, nevis brīža īpašie apstākļi, īslaicīgas emocijas, morāla un intelektuāla vājība. Pretstats metafiziskajai brīvībai ir nevis citu veikta koercija, bet visu nosaukto mirkļa vājību vara. Par cilvēkiem, kuri nebauda šo brīvību, saka ka viņi ir savu kaislību vergi. Izteiciens “zināšanas dara brīvu” izmanto šo pašu brīvības nozīmi, jo paredz, ka ar zināšanām var “atbrīvoties” no ignorances un māņticības, kas traucē cilvēkam realizēt savus nodomus.

Ceturtā nozīme ir viskaitnieciskākā brīvības interpretācija. Brīvība kā spēja darīt, ko gribas. Vara. Sapludinot šo nozīmi ar pirmo, var pamatot jebkādus nozīmīgās brīvības ierobežojumus. Ja esat nodemonstrējis, ka oponents iestājas par brīvību kā visatļautību, jūs esat faktiski ieguvis tiesības viņu ierobežot un piespiest, tādējādi laupot viņam individuālo brīvību.

Brīvību nedrīkst ļaut pielīdzināt varai, brīvība pati par sevi nav arī turīgums. Armijas virspavēlniekam piemīt liela vara, bet viņš nav brīvs. Bagātā namā dzīvojošs un strādājošs kalps var dzīvot pārticībā, bet viņš nav brīvs.

Hajeks nošķir arī liberties (brīvības, daudzskaitlis) no liberty (brīvība, vienskaitlis). Ar pirmajām angliski saprot tiesības kaut ko konkrētu darīt. Tiesības kaut ko darīt ir līdzeklis, ar ko iegūst brīvību, bet tās pašas par sevi nav brīvība.

Ir svarīgi apzināties vairākās brīvības nozīmes un neļauties tikt apmuļķotam, kad tās tiek samestas vienā katlā. Dažādās brīvības nav savstarpēji konvertējamas un nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut vienas brīvības vairošanu vai mazināšanu uz citas rēķina. Individuālā brīvība ir nekonvertējama. Ja kāds mēģina to darīt, viņš vai viņa mēģina jums aizrunāt ausis.

Subscribe to Jāzeps Baško