Morālā pienākuma ekspluatācija

Eiropas civilizācija un to veidojošās nācijas tiek brucinātas pēc vienas formulas. To var saukt par morālā pienākuma ekspluatāciju.

Cilvēkam ir morāls pienākums palīdzēt tam, kas ir nonācis grūtībās. Ir morāls pienākums aizstāvēt vājākos un apspiestos. Ir pienākums cīnīties pret netaisnību. Bet tas viss zaudē iebūvēto jēgu, ja šo izmanto puse, kura taktiski plāno labumu saņemšanu no mana morālā pienākuma, apzināti novedot sevi līdz stāvoklim vai imitējot stāvokli, vai pat vienkārši deklarējot tādu, kurā man rodas pienākums.

Tieši tāpat kā privātās attiecībās nevienam nav pienākuma rūpēties par manipulatoru, kurš sevi ieliek nožēlojamā stāvoklī ar nolūku izpelnīties uzmanību un žēlsirdību, tā arī politiski atceļas jebkāds pienākums par kaut ko rūpēties, ja rūpju saņēmējs apzināti sevi padara par cietēju.

Diemžēl daudz no krievu valodas lietojuma un Krievijas pilsoņu privilēģiju aizstāvības ir šāda veida kristīgās morāles ekspluatācija. Tieši tāpat tas tiek darīts LGBT, bēgļu, #MeToo, zaļā kursa jautājumos.