Par kritizējamo parādību izvēli
Kāds ir kritiķa pielikšanas punkts?
Vēl neuzrakstīta kritika, kuru ir vērts rakstīt, lielākajā daļā gadījumu ir vērsta pret vairākumu (vai kāda segmenta vairākumu), kurš kļūdās jau ar nosprausto mērķi vai, iespējams, pat iestājas par pareizo lietu, bet konkrētā gadījumā izmanto aplamu metodi vai argumentāciju.
Vērsties pret šādiem gadījumiem ir svarīgi, jo cilvēki lielākoties veido savas morālās nostājas nevis ilgu pārdomu rezultātā, bet atkarībā no tā, kā viņi paredz, ka apkārtējā vide novērtēs viņu attieksmi. Nesodāmības (nenosodāmības) sajūta liek palaisties arī citādi savaldīgiem un patstāvīgi domājošiem cilvēkiem. Kamēr šie cilvēki bīstas, ka kaut viens knīpstanga varētu viņiem likt justies nelāgi, viņi būs spiesti paši nonākt pie tāda lēmuma, par kuru viņi ir gatavi arī tikt nosodīti, jo būs lēmuši ar pārliecību nevis ar aklu sekošanu pūlim.
Vēl neuzrakstītas kritikas autoram nav interesanti nosodīt to, ko visi jau nosoda (un dara to korekti) vai slavēt to, ko visi jau slavē (un dara to korekti). Ar to jau pēc definīcijas veiksmīgi nodarbojas citi.