Trijos naktī par to, kas ir konservatīvisms. I daļa
Pirmā lieta, kas jāsaprot par konservatīvismu, ir ka tas ir mēģinājums norādīt uz lietu patieso dabu. Šī lietu daba izpaužas neatkarīgi no tā, vai šo dabu kāds artikulē, vai ne. Gravitācija strādā arī tajās kopienās, kur tā nav izteikta fizikas likumos. Konservatīvisms, par kuru te runāju, nav kā basketbola noteikumi, kurus katrā sētā katrs izdomā savus, un tad strīdas savā starpā, kuram ir tie īstākie, pareizākie. Ja notiek tādi strīdi, tad ir runa par ideoloģiju. Kāda ir, piemēram, liberālisms. Kāda var būt kaut kāda konkrēta praktiskā programma, kas būvēta uz konservatīvisma bāzes.
Konservatīvisms, ar ko es gribu iepazīstināt Latvijas topošos politiķus, nav ideoloģija. Tur nav nekāda ideja, kas ir jārealizē, lai to pārbaudītu, lai “tad” kaut kas tiktu sasniegts. Konservatīvisms ir socializētu radību veidotā sistēmā novērojamu norišu apzināšanās. Bet var arī vispārināt un teikt, ka konservatīvisma likumsakarības ir novērojamas jebkurā “pieredzi uzkrājošā” sistēmā. Tikai abstraktas un mākslīgas sistēmas, kur tiek dzēsta atmiņa, nav “pieredzi uzkrājošas”. Ja kādas sistēmas uzturētājs izrīkojas tā, ka atmiņa tiek dzēsta, tad konservatīvisma principi nav novērojami. (Un tādā pasaulē nav īsti iespējams apzināties savu klātbūtni, jo nekas nesavieno apziņu ar iepriekšējo sistēmas stāvokli (pagātni)). Pasaule, kas visiem spēkiem cenšas mākslīgi aizmirst pagātni (bet tomēr dabiski atceras visu), sāk rādīties ļoti dīvaina, pretrunīga, nesakarīga, neparedzama — tāda, uz kuru nevar paļauties, kas raisa trauksmi.
Konservatīvisms bez kaut kādas praktiskās programmas gan nav pietiekams, bet par to citreiz. Galvenais ir saprast konservatīvisma kā jēdziena kategorisko atšķirību no, piemēram, liberālisma, komunisma vai vienkārši jebkādas pārbaudāmas vai izdomātas idejas (piemēram, visi cilvēki ir vienlīdzīgi [kas var būt laba ideja, bet tā ir ideja, pieņēmums, tā nav empīriski novērojama patiesība]).
Konservatīvisms nav jābūvē. Konservatīvismu var mēģināt ignorēt (kā gravitāciju) un tad maksāt cenu par to.
Karma kā visa notikušā pieraksts — atmiņa — notikušā neizdzēšamība — ir kaut kas ļoti analogs tai konservatīvisma būtībai, uz kuru mēģinu norādīt.
Turpinājumu šīm pārdomām var lasīt šeit.