Saeimas vēlēšanas nav sporta sacensības

Saeimas vēlēšanas ir pasākums ar sacensību elementu, kurā piedalās ne vien deputātu kandidāti, bet arī vēlētāji. Vēlēšanās sacenšas kandidātu saraksti. Jo vairāk balsis saraksts iegūst, jo vairāk tam vietu Saeimā. Taču, ja bildē iekļauj vēlētājus — tautu, kura Saeimas deputātiem deleģē tiesības lemt viņas vietā — tad tiesiski demokrātiskā valstī vēlēšanu mērķis nebūt nav noskaidrot vēlēšanu uzvarētāju vai panākt sava mīļākā saraksta uzvaru. Uzvarēt vēlēšanās vai iekļūt parlamentā ir individuāls instruments, kurus vēlēšanu kandidāts, piesakoties vēlēšanām, uzskata par nepieciešamu, taču tas ir pakārtots galvenajam mērķim, kurš visiem ir viens, — optimāli organizēt sabiedrību. Ar to saprotot tādu sabiedrības iekārtojumu, ko vairums nosauktu par labu un kā uzturēšana sagādātu sabiedrības locekļiem gandarījumu, un kurš nodrošinātu sabiedrības locekļu labu līdzāspastāvēšanu.

Ņemot vērā ikviena cilvēka mirstīgo un grēcīgo dabu, uzskatīt, ka šāds optimāls iekārtojums ir atkarīgs no kāda konkrēta politiķa atrašanās pie varas, ir aplami. Saeimas vēlēšanas tātad nav sacensības, kuru mērķis ir noskaidrot tā brīža “labāko” politiķi, lai šis politiķis tad varētu dižoties ar tādu atzinību. Mērķis nav un nevar būt apmānīt vēlētājus vai savus konkurentus un tikt pie varas — tā ir blēdīšanās. Mērķis, kas vieno visus godīgos sacensību dalībniekus, ir optimālā sabiedrības organizācija un ikvienam sacensību dalībniekam ir jāatzīst, ka nav svarīgi, kurš šādu stāvokli sasniedz un uztur, kamēr vien ir kāds taisnīgs un gana kompetents, kas to dara. Šī mērķa vārdā visiem politiskajiem darboņiem ir jāsadarbojas. Tā strādā demokrātija.

Saeimas vēlēšanas var drīzāk salīdzināt ar situāciju lidmašīnā, kuras visi pasažieri ir profesionāli piloti. Kad lidmašīnas faktiskais pilots ir nostrādājis savu maiņu vai varbūt ir negaidīti atdevis galus, tad pārējo pilotu mērķis ir nevis uzvarēt sacensībā par tiesībām vadīt lidaparātu, bet nodrošināt, lai vistuvākajā laikā pie vadības grožiem tiek kāds kompetents lidotājs un lai pārējie viņu atbalsta atbildīgā darba veikšanā (tai skaitā norādot uz lietām, kuras šis pilots varbūt pats neievēros). Uz lidmašīnas klāja nav neviena cilvēka, kurš liktu savu atrašanos lidmašīnas glābēja varoņa lomā augstāk par nepieciešamību panākt, lai kāds galu galā tomēr iesēžas pilota krēslā un sekmīgi nosēdina gaisa kuģi. Tātad atšķirībā no sporta sacensībām, kurās uzvarētājam pēc uzvaras nav nekādas daļas gar zaudētājiem, parlamenta vēlēšanās taisnīgā procesā ir jānoskaidro kompetenti delegāti, kuri pēc vēlēšanām pārstāvēs arī tos, kurus viņi šai konkursā ir pārspējuši — visus pārējos cilvēkus lidmašīnā. Vēlēšanu zaudētāji netiek izgrūsti no lidmašīnas.

Kā noskaidrot, kurš vai kuri piloti būtu visatbilstošākie? Ir jāprasa, uz kurieni viņi grasās lidot un vai viņi zina, kā uz turieni lidot. Bet vēl vairāk, ir jānodrošinās, lai viņi, tiekot pie varas, neiebarikadētos kabīnē un neietriektu lidmašīnu zemē. Ir jānoskaidro, vai viņi būs spējīgi uzklausīt asistentu kritiku un ieteikumus. Ir jānoskaidro, vai viņi spēs atkāpties brīdī, kad būs zaudējuši lidmašīnas pasažieru — tādu pašu potenciālo pilotu — uzticību. Ja vīzija ir pieņemama un kandidāts atzīst procedūras noteikumus, par viņu var balsot.

Subscribe to Jāzeps Baško

Don’t miss out on the latest issues. Sign up now to get access to the library of members-only issues.
janis.berzins@example.com
Parakstīties