Sign in Subscribe

Tēma

nodarbinātība

A collection of 6 raksti

Par cilvēka dalību projektos

Vienošanās par kolektīvu rīcību ir politikas ikdiena, bet spēja vienoties, ka kaut kas ir kopā jāizdara, nebūt negarantē, ka to būs viegli izdarīt. Kāpēc tik daudzi projekti mūsdienās izgāžas, radot disfunkcionālus monstrus, kas nepilda nospraustos uzdevumus? Ir gana daudz runāts par kolektīvisma ļaunumu, šodien ne par to. Te mēs pieņemam,

Kamēr valdīs strādnieki

Kamēr valdīs strādnieki, nekas labāks nav gaidāms.

Par prostitūciju

Cik lielā mērā pie pašreizējās žurnālistikas stāvokļa esam vainīgi mēs paši? Tādā ziņā, ka neieguldījām naudu presē un portālos, nepirkdami tos, bet padomiskā stilā cenšoties iztikt ar “bezmaksas” piedāvājumu? Valsts nevar pasūtīt labu žurnālistiku. Pat, ja es, jūs vai kāds cits labu gribošs cilvēks būtu autoritārs valsts vadītājs, mēs nevarētu

Nodarbošanās morālais piesitiens

Cilvēka nodarbošanās ar konkrētu lietu mūsdienu pasaulē ir atkarīga no viņa darbības noderīguma citiem cilvēkiem. Ja pakalpojumam nav vērtības citu cilvēku redzējumā (ko viņi izpauž neizmantojot pakalpojumu), tad, ciktāl tas attiecas uz ekonomiku, tā nav nodarbošanās. Līdz ar to arguments, ka kāda nodarbošanās ir laba, jo tās rezultāti ir vajadzīgi

Indivīda rīcība un "valsts stāvoklis"

Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus. Ja valstī “viss iet uz

Cilvēks vienmēr redz un dara to, ko spēj

Cilvēka vēlme kaut ko konkrētu darīt ar esošo izriet no zināšanām par esošo un savām spējām iedarboties ar to. Cilvēks identificē tikai to, ar ko viņam ir jau kaut kādas “spēju” attiecības. Cilvēks nevēlas un nerīkojas pretēji (ārpus) savām spējām. Ar spējām ir jāsaprot viss tas, ko cilvēks var paveikt