Mūžīgā pirmdiena

Jauno laiku latviešu konservatīvais pieļauj tipisko darbīgā latvieša kļūdu. Šīs kļūdas dēļ viņš spolē tukšgaitā, un pats sevi rok arvien dziļāk dubļos. Proti, gribot vai negribot, viņš domā, ka ir pirmais, ka ir jānovelk līnijas un jānosprauž robežas. Bet konservatīvais pirmajā paaudzē vienmēr ir tas pats progresīvais. Ir tikai viens veids, kā izkāpt no mūžīgās pirmdienas un iedarbināt turpinātību. Tas ir atteikties darīt paša izgudroto, un darīt to labo, ko bija nolēmuši un vienojušies darīt gājēji pirms viņa. Darīt to, kas ir ierakstīts runās un programmās pirms desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem, tūkstoš un divtūkstoš gadiem. Darīt citu nolemto kā dzīves saturs, veids un jēga. Tas ir vienīgais veids, kā izkustēties no vietas. Un tas ir arī konservatīvisms.