Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi!
Vai tie, kas koši tērpušies lepni soļo praidā, ir labāki par tiem, kas meklē Satversmes oriģinālu? Nē, viņi ir tādi paši. Vai vismaz alkst tādi būt. Jo šogad Rīgas praida sauklis ir “Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi!”
Iepriekšējie raksti
Par ko balsot?
Ja domājat neiet uz EP vēlēšanām, tad nepareizi domājat. Kurš latvietis kļūs par Briseles švītiņu, patiešām nav īpaši svarīgi. Bet ir svarīgi ar savu balsi informēt kandidātus un sarakstus, ko jūs par viņiem domājat. Aizejiet un ielieciet plusiņu tam vienam, kam ticat, izsvītrojiet visus pārējos. Aizejiet nobalsojiet par visbezcerīgāko sarakstu,
Par latviešu valodu priekšvēlēšanu debatēs
Pirms dažām dienām šeit bija lasāms feļetons par dažu aktīvistu komiskajām vēlmēm Latvijā noturēt priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Šoreiz mazliet nopietnāk par to pašu. Vispirms par valodu ar veselo saprātu, pēc tam par to, ko Satversme paredz.
Nē, es arī biju skriet
Nē, es arī biju skriet. Desmit kilometrus. Pieregistrējos dzīvošanai Rīgā, tā teikt. No rīta nosvēros — par 12 kilogramiem vairāk nekā pirms kovidlaikiem, kad trīsreiz nedēļā spēlējām basketbolu. Finišā sanāca par 12 minūtēm lēnāk nekā personīgais rekords. 48 minūtes ar kapeikām. Ņemot vērā manu cienījamo svaru un visaptverošo treniņu plānu, tas
Latvijas Televīzijai ir taisnība
Patiesi, Latvijā varētu būt visai padaudz cilvēku, kas nesapratīs priekšvēlēšanu debates, ja tās notiks tikai latviešu valodā. Katru dienu vairākus no viņiem redzu kur pagadās novietojam mazlitrāžas automašīnas ar svešādām numura zīmēm, ar lielu kantainu somu ieejam iestādījumos un drīz vien ar to pašu tarbu skrienam laukā. Redzu viņus ar
Inspektoru bari
Kad likās, ka ziemas eksāmens nokārtots, un uz dažām dienām iestājās miers, kad nav ne auksti, ne karsti, ne grūti, ne pārāk viegli, nu ieradušies sīcošu inspektoru bari un kož caur zeķēm pat saulainā laikā. Tātad vēl dzīvi. Arī mēs.
Eiropas izredzes
Vakar bija pustukšā diena. Magnētiskās vētras, aukstā, saraustītā un mazgulētā darba nedēļa lika hokeja čempionāta atklāšanas spēli un Eirovīzijas finālu gaidīt ar atplestām rokām — attaisnojumi personīgo pienākumu un plānu nepildīšanai nebija jāmeklē. Hokejisti un Dons nepievīla. Par hokeju gan jau vēl runāsim tuvākās nedēļas, bet par Eirovīziju būtu vērts atzīmēt
Par varu
Kad es 2013. gadā priekšniekam paziņoju, ka gribu būt uzņēmuma tehniskais vadītājs, viņš teica — nekādu problēmu. Pēc nedēļas viņš man pasniedza koka klucīti, uz kura bija piestiprināta metāliska zīmīte, kas vēstīja, ka es nu esmu uzņēmuma tehniskais vadītājs.
Viņi visi ir nopirkti
Kad saka, ka kāds ir uzpirkts, jāapzinās, ka tas pats par sevi nav slikti. Neviens nav materiāli un garīgi absolūti brīvs. Ja par savu rīcību jūtaties morāli pārāks, tas ir tāpēc, ka jūs augstāk vērtējat to, ko iegūstat no šīs rīcības, lai vai kādā valūtā ar sevi norēķināties. Jūs esat
Kas ir demokrātija
Izrādās, ka uzrakstam “RĪGA” (ar iztrūkstošo “Ī”) paraksts vēsta “[Rīga] bez manis nav Rīga”. Varbūt tādas aplamas atziņas pieņemamība publiskajā telpā izskaidro Krišjāņa Kariņa ilgstošo aizkavēšanos valdībā — ja nu viņš domāja, ka valdība bez viņa nevar būt valdība? Bet var. Ij Rīga, ij Latvija var bez Kariņa. Un bez manis